Igaunijā gan nav atklāti prokrievisku partiju, kam politologi paredzētu iekļūšanu parlamentā. Tradicionāli lielu daļu krievvalodīgā elektorāta piesaistīja Centra partija, ko savulaik dibinājis bijušais Igaunijas Tautas frontes priekšsēdētājs Edgars Savisārs. Taču par šo partiju balsojuši gan igauņi, gan krievi, un kopumā Igaunijai nav raksturīgs tik izteikts politisko partiju dalījums pēc etniskā principa, kā tas ir Latvijā.
Priekšvēlēšanu kampaņā redzamas arī citas atšķirības: Igaunijā uz iekļūšanu parlamentā pretendē deviņi saraksti, par katru deputāta vietu cīnās vidēji 10 kandidāti. Saeimas vēlēšanās Latvijā attiecīgie skaitļi bija 19 un 18.
Priekšvēlēšanu kampaņas Latvijā un Igaunijā vieno satraucošā drošības situācija, ko izraisīja Krievijas sāktais karš Ukrainā. Tas jūtams arī Igaunijā. Starp partiju piedāvājumiem ir arī solījumi veidot pretraķešu aizsardzības kupolu, kas droši pārklātu visu Igauniju.
"Mēs nebaidāmies no vētras un droši turam stūres ratu. Palielināsim algas un pensijas. Samazināsim cenas un ieviesīsim pakāpenisko ienākumu nodokli," sola Centra partijas līderis Jiri Ratass.
Taču, kamēr opozicionāri sola, valdošie jau pasteigušies pieņemt lēmumu par 15 gadu laikā lielāko pensiju kāpumu. Vidējā pensija Igaunijā jau šogad ir virs 700 eiro, un to cels vēl.
"Pensijas palielinājums par 400 eiro četros gados. Un vidējā pensija ir bez nodokļiem. Ar pensiju apmaksājama pansionāta vieta," pensionāriem sola premjere un Reformu partijas līdere Kallasa.
Asākie valdības kritiķi ir Konservatīvā tautas partija jeb EKRE.
"Dzīve bija labāka, kad EKRE bija valdībā. Elektrība maksāja 3 centus par kilovatu, un degvielas cena bija viens eiro litrā.
Reformu partijas valdīšanas laikā dzīve ar katru mēnesi ir kļuvusi sliktāka. Iedzīvotāju nabadzība aug visstraujāk Eiropā. Mēs saaukstējamies darbā, skolā un mājās, bet valdība skaidro, ka tā tam jābūt," šādu visnotaļ vienkāršotu skatījumu uz dzīves dārdzības pieauguma cēloņiem piedāvā EKRE līderis Martins Helme.
Tiem, kas negrib EKRE atgriešanos pie varas, nesen talkā nāca izdevuma "Politico" publikācija, ka Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins esot plānojis atbalstīt EKRE pirms 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanām un ar EKRE starpniecību vairot Igaunijā pret NATO un pret Eiropas Savienību vērstus uzskatus.
EKRE to kategoriski noliedz, un nekādi pierādījumi tam nav gūti. Taču daži EKRE vēstījumi varētu būt tīkami prokrieviskiem vēlētājiem un mudināt tos nobalsot.
"EKRE sastāvā ir politiķi, kuri sniedz paziņojumus, ka mēs dodam pārāk daudz palīdzības Ukrainai un ka Igaunijā ir pārāk daudz ukraiņu bēgļu un tā tālāk. Un tas ir visai loģiski," norāda Igaunijas politikas komentētājs Argo Ideons.
Vēlētāju noskaņojums liecina, ka pie varas jāpaliek pašreizējai premjerei Kallasai. Saskaņā ar aptaujas datiem 41% respondentu gribētu, lai Kallasa turpina vadīt valdību. Otrs populārākais premjera kandidāts ir centristu līderis Ratass (21%). Un tikai trešais – Martins Helme (11%) no EKRE.
Partiju reitingos premjeres Reformu partija ir līdere. Izredzes iekļūt parlamentā ir sešiem politiskajiem spēkiem. Bet ir arī aptaujas, kurās EKRE no pirmās vietas šķir tikai pāris procenti. Tāpēc eksperti vairs nav tik droši par to, kurš uzvarēs.
"Tas varētu būt arī tā, ka kādi no tiem Igaunijas vēlētājiem, kam EKRE patīk, jūt, ka galvenie, liberālo virzienu atbalstošie mediji ar uzbrukumu EKRE ir aizgājuši par tālu, un tāpēc viņi dodas protesta balsojumā pret šo liberālo iekārtu un medijiem. Bet var būt arī tā, ka kādi krievu vēlētāji, kam ir Igaunijas pilsonība saka – jā, šī ir zīme, ka EKRE ir mūsu partija un jā – mums EKRE ir jāatbalsta," spriež politologs, Tallinas Universitātes profesors Tenis Sārts.
Tieši krievvalodīgo izvēle varētu būt ir viens no vissarežģītāk prognozējamajiem faktoriem, kas var ietekmēt rezultātus.
Turklāt Igaunijā priekšvēlēšanu aģitācija ir atļauta līdz pēdējam brīdim, pat vēlēšanu dienā, un daudzas partijas to arī izmanto.
