Igaunijas valdības vadītāju uz sarunu aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Baltijas valstis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, jo ieņem pirmās trīs vietas Eiropas Savienībā pēc Covid-19 izplatības līmeņa. Vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars joprojām ir zemāks nekā Rietumeiropas valstīs, un slimnīcas arvien vairāk piepildās ar Covid-19 pacientiem.
Kaja Kallasa: “Patiešām Covid situācija nav laba ne Igaunijā, ne Latvijā, ne Lietuvā. Mums ar to joprojām grūtības, un galvenā problēma ir, ka joprojām nav pietiekami daudz cilvēku, kas ir vakcinējušies.
Mūsu slimnīcās divas trešdaļas Covid-19 pacientu nav vakcinēti. Vairāk nekā 90% no tiem, kas slimnīcās mirst ar Covid-19, nav vakcinēti. Mēs ļoti cenšamies pārliecināt vairāk cilvēku vakcinēties.
Pēdējā daļa ir ļoti grūta. Jo ir pilnīgie antivakseri, kas saka – lai arī ko darīsiet vai teiksiet, mēs nevakcinēsimies. Bet ir arī cilvēki, kuriem ir šaubas, kuriem ir bailes saistībā ar vakcīnām. Un vienīgais veids, kā to risināt, ir remdēt šīs bailes. Un to var izdarīt ārsti, mediķi.
Gints Amoliņš: Latvijā vakcīnu saņēmuši aptuveni 50% iedzīvotāju, Igaunijā – aptuveni 60%. Joprojām patālu no vēlamā. Teicāt, ka pārliecināšanai potēties liekat uzsvaru uz mediķiem, droši vien arī ģimenes ārstiem. Vai ar to izdodas palielināt vakcinācijas tempu?
Esam īstenojuši daudzus pasākumus. Piemēram, jūs varat uzaicināt uz savu darbavietu lektoru, kas atbild uz cilvēku jautājumiem. Mums ir arī motivējošās intervijas, kad medicīnas studenti zvana cilvēkiem, un šādi intervējot uzklausa viņu bailes un mēģina tās mazināt.
Grūtākā ir pēdējā jūdze. Bet esam palikuši pie zemākas vakcinācijas aptveres nekā, piemēram, ziemeļvalstis. Ir diskusijas – kāpēc tā?
Ja apskatāmies datus, tad visas Austrumeiropas valstis ir apakšgalā. Vai tas ir tādēļ, ka kaut ko darām citādi, ka mūsu sabiedrības ir citādas?
Tas droši vien ir zinātnieku ziņā nākamajos gados analizēt, kādēļ dažas sabiedrības pret to izturas citādi.
Vai jūsu valdība apsver “lokdauna” ieviešanu, vai arī situācija joprojām ir kontrolējama, piemēram, slimnīcās?
Šīs pandēmijas iezīme bijusi, ka vairākumam, kas nesaslimst vai nesaslimst smagā formā, ir jāierobežo pašiem sevi, lai pasargātu mazākumu. Tagad jau esam sasnieguši laiku, kad mazākumam arī bijis piedāvāts veids, kā sevi aizsargāt, proti, vakcīnas. Tādēļ vairākums sāk sev uzdot jautājumu – kādēļ mums sevi ir jāierobežo?
Manā ieskatā, cilvēku vairākums ir bijuši atbildīgi, sekojuši ierobežojumiem, valkājuši maskas, vakcinējušies. Un ja visai sabiedrībai jāiet “lokdaunā”, tas rada daudz neapmierinātības – kādēļ mēs tiekam ierobežoti mazākuma dēļ?
Tādēļ diskutējam, vai mums sabiedrību paturēt atvērtu visiem vakcinētajiem un pārslimojušajiem, un ierobežot tos, kas nav vakcinēti, ja vīruss izplatās ļoti strauji. Ka tā ir jūsu izvēle nevakcinēties, bet tad jums jāpaliek ārpus pārpildītām vietām, jo, ja saslimsiet, tas, visticamāk, nozīmēs slogu slimnīcām. Cenšamies lietas nošķirt šādā veidā.
Vai ziemā iespējama situācijas pasliktināšanās?
To ir ļoti grūti prognozēt, jo pandēmija bijusi ļoti dinamiska. Tiklīdz rodas sajūta, ka vīruss pakļauts kontrolei, parādās jauns paveids, un atkal viss sākas no gala. Mums par to ir lielas diskusijas. No vienas puses, mums bijuši uzliesmojumi arī pavasarī, un mums ir daudz cilvēku, kuriem ir antivielas. Ja vienlaikus ir gan vakcinēti cilvēki, gan pārslimojuši ar antivielām, tad vajadzētu būt jau kādiem 80% cilvēku, kuriem ir antivielas.
Eksperti saka, ka slimība vai galu galā apēdīs pati sevi un līkne ies uz leju, vai, ja nebūs ierobežojumu, tā izies ārpus kontroles. Mana sajūta ir, ka jādara abas lietas.
Viena lieta, kas tiešām palīdz, ir vakcinācija, pārliecināt cilvēkus to darīt. No otras puses, joprojām jābūt kādiem ierobežojumiem, piemēram, distances ievērošana.
Jūsuprāt, vai šī būs pēdējā ziema, kad mums jācīnās ar Covid-19 pandēmiju?
Vasarā biju lielā pasākumā ASV, kur cilvēkiem lūdza pacelt roku, vai viņi domā, ka sliktākais jau ir aiz muguras vai vēl priekšā. Rezultāts bija puse uz pusi. Tādēļ nezinu.
Esmu optimiste, tādēļ gribētu domāt, ka sliktākais jau ir aiz muguras. Bet to nevar zināt.
Vēl viena problēma, kas daudziem sagādā raizes līdz ar ziemas tuvošanos, ir enerģijas cenas – elektrības, gāzes rēķini. Tā ir problēma visā Eiropā, arī Latvijā, un arī Igaunijā. Ko jūsu valdība dara, lai mazinātu spiedienu uz Igaunijas iedzīvotājiem?
Tā ir liela problēma, un tā ir globāla problēma. Igaunijā jau esam izlēmuši, ka akcīzes nodoklis enerģijai netiks palielināts nākamā gada maijā, kā tas bija paredzēts. Esam arī nolēmuši sniegt palīdzību tiem cilvēkiem, kam tā tiešām nepieciešama.
Igaunijā ir aptuveni 72 000 mājsaimniecību, kas dzīvo relatīvā nabadzībā, un viņiem tiks sniegts atbalsts. Treškārt, apspriežam iespēju samazināt elektroenerģijas sadales tīkla maksu.
Igaunija ir uzmanīgi sekojusi notikumiem uz Lietuvas un Latvijas robežas ar Baltkrieviju. Bijušas ziņas, ka daži migranti, kam izdevies pārkļūt robežai, vēlāk mēģinājuši tikt Igaunijā, lai no turienes sasniegtu Somiju.
Tas ir svarīgs jautājums mums visiem. Pat ja uz savas robežas ar Krieviju neredzam tādu cilvēku pārvietošanos, kā jums ir ar Baltkrieviju, tie ir mūsu kopīgi centieni sargāt Eiropas Savienības ārējo robežu.
Latvija, Lietuva un Polija dara to, kas tām būtu jādara. Tās sargā savas robežas, lai nelaistu iekšā cilvēkus, kas cenšas nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā.
Jūs esat ieradusies Latvijā tikai dienu pēc jaunā Igaunijas prezidenta Alara Karisa vizītes. Kā valdības vadītāja ko jūs sagaidāt no jaunā prezidenta?
Katram Igaunijas prezidentam ir bijusi sava seja, savs stils. Katrs prezidents bijis ļoti unikāls, un katram bijis kaut kas īpašs, ko piedāvāt sabiedrībai. Es sagaidu, ka mums būs ļoti laba sadarbība ar jauno Igaunijas prezidentu.
Viņš nāk no zinātnes pasaules. Viņš ir zinātnieks. Viņam ir spēja runāt par sarežģītām problēmām ļoti vienkāršā veidā. Domāju, ka, runājot par tādām lietām kā pāreja uz ''zaļo'' ekonomiku, klimata pārmaiņas, pandēmija – viņam ir iespēja to saprotamos vārdos skaidrot cilvēkiem.
Iepriekšējā prezidente Kersti Kaljulaida bija pirmā sieviete Igaunijas prezidenta amatā. Jūs esat pirmā sieviete Igaunijas premjerministra amatā. Kā sievietes politikā ietekmē Igaunijas sabiedrību?
Sievietes nav labākas kā vīrieši, un vīrieši nav labāki kā sievietes. Mums vienkārši ir dažādas dzīves pieredzes. Lai pieņemtu līdzsvarotus lēmumus, jābūt pārstāvētām abām pusēm. Man tas vienmēr ir bijis jautājums par prasmēm.
Manā valdībā puse ministru ir sievietes, taču nevis tāpēc, ka viņas ir sievietes, bet tāpēc, ka viņas ir kompetentas un labi dara savu darbu.
Tas būtu jāskata šādā gaismā, ka mums ir kompetenti vīrieši tāpat kā kompetentas sievietes. Tāpat kā sabiedrībā ir puse vīriešu un puse sieviešu, tāpat arī gan sievietēm, gan vīriešiem jābūt pārstāvētiem augstākajos amatos.
