Pirms četriem gadiem notikušajās vēlēšanās uzvarēja centriski labējā Reformu partija, un vēlētāju aptaujas liecina, ka arī šoreiz visvairāk balsu varētu saņemt premjerministres Kajas Kallasas pārstāvētais politiskais spēks.
Drošība ir Igaunijas prioritāte Nr.1
Latvijas Radio korespondents Uldis Ķezberis, kurš pašlaik atrodas Tartu, vēsta, ka priekšvēlēšanu kampaņā galvenā uzmanība ir pievērsta Krievijas izvērstajam karam Ukrainā un tā radītajiem drošības izaicinājumiem.
Visi vadošie politiskie spēki ir vienisprātis, ka drošība ir Igaunijas prioritāte numurs viens, jo blakus atrodas agresorvalsts, kas ir gatava iebrukt kaimiņvalstīs.
Tāpēc partijas atbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai, kā arī iestājas par stingru atbalstu Ukrainai.
Ne mazāka uzmanība ir pievērsta dzīves dārdzībai un ekonomikai. Latvijā bieži vien ar nelielu skaudību esam uzlūkojuši Igaunijas ekonomiskās sekmes, bet pēdējā laikā Igaunijas tautsaimniecībai klājas smagi.
Šonedēļ daudzus igauņus šokēja ziņa, ka valsts iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā ir sarucis par 1,3 procentiem, bet ceturtajā ceturksnī kritums sasniedza pat 4,1 procentu, kas bija sliktākais rādītājs visā Eiropas Savienībā.
Igaunijā ir arī augsta inflācija. Februārī tā sasniedza 17,8%, kas bija otrs augstākais rādītājs eirozonā aiz Latvijas.
Savukārt tādiem būtiskiem jautājumiem kā veselības aprūpe un izglītība šajā pirmsvēlēšanu kampaņā ir pievērsta salīdzinoši maza uzmanība.
Visvairāk atbalstītāju premjeres partijai, pretrunīgi dati par EKRE popularitāti
Ceturtdien vakarā Igaunijas sabiedriskais medijs publicēja jaunākās vēlētāju aptaujas rezultātus. Tie rāda, ka vislielāko atbalstu varētu saņemt premjerministres Kajas Kallasas vadītā Reformu partija, par kuru bija gatavi balsot 29% aptaujāto. Savukārt otrajā vietā varētu ierindoties lielākais opozīcijas spēks – Centra partija, par kuru domā balsot 16% respondentu.
Tikai nedaudz mazāk balsu varētu saņemt liberālā partija "Igaunija 200" ("Eesti 200") un Igaunijas Konservatīvā Tautas partija (EKRE). Iekļūšanai parlamentā noteikto 5% balsu barjeru varētu pārvarēt arī konservatīvā partija "Tēvzeme" ("Isamaa") un Sociāldemokrātiskā partija.
Dažādas sabiedriskās domas aptaujas gan uzrāda ļoti atšķirīgu atbalstu partijai EKRE, kas nereti raksturota kā populistisks politiskais spēks. Aptaujās tās gaidāmais rezultāts svārstās no 14% līdz pat 25%.
Igaunijas politologi spriež, ka EKRE popularitātei ir kaitējis nesenais skandāls, kad izskanēja aizdomas, ka šī partija dezinformācijas kampaņu īstenošanā sadarbojusies ar bēdīgi slavenā Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadoni Jevgeņiju Prigožinu. EKRE līderis Martins Helme noraidījis šīs apsūdzības, ko viņš nosaucis par "viltus ziņām".
Augsto atbalstu Reformu partijai var skaidrot ar premjeres Kajas Kallasas popularitāti. Viņa ir ļoti pamanāma Eiropā, runājot tieši par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu un pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Kallasu regulāri citē pasaules ietekmīgākie mediji.
Viņai arī ir diezgan liels sekotāju skaits sociālajos tīklos. Piemēram, Kallasas kontam "Instagram" ir tuvu 60 000 sekotāju, bet viņas "Twitter" konta sekotāju skaits pārsniedz 227 000.
Kallasai būs jāmeklē partneri koalīcijas veidošanai
Visticamāk, ka vēlēšanās uzvarēs Reformu partija, bet tā pilnīgi noteikti neiegūs absolūto vairākumu 101 deputāta lielajā parlamentā, tāpēc Kallasai nāksies meklēt koalīcijas partnerus.
Reformu partija ir skaidri pateikusi, ka nekādā gadījumā nestrādās kopā ar Igaunijas Konservatīvo Tautas partiju, kuras politiķi ir pazīstami ar saviem naidīgajiem izteikumiem pret imigrantiem un seksuālajām minoritātēm.
Ar šo politisko spēku vienā koalīcijā nestrādāšot arī partija "Igaunija 200" un Sociāldemokrātiskā partija. Un šādu iespēju noraida pat partija "Tēvzeme", kas savulaik ir strādājusi vienā valdībā ar EKRE.
Politologi domā, ka Reformu partija savā valdībā vislabāk vēlētos redzēt partiju "Igaunija 200" un Sociāldemokrātisko partiju, taču nevar droši prognozēt, ka šīm trim partijām kopā būs vairākums Rīgikogu.
Tāpat nevar izslēgt iespēju, ka Reformu partija varētu izveidot koalīciju ar Centra partiju. Šīs abas partijas strādāja Kallasas pirmajā valdībā no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada jūnijam.
