Kopš Covid-19 uzliesmojuma sākuma Igaunijā tika izveidota īpaša pētniecības padome, kuras uzdevums ir konsultēt valdību. Tajā strādā profesionāli statistiķi, infekcijas slimību speciālisti, epidemiologi, virusologi un krīzes vadības speciālisti.
Padomi vada Tartu Universitātes Medicīnas fakultātes Mikrobioloģijas katedras vadītāja Irja Lutsara. Viņa LTV stāstīja, kādi tagad ir padomes ikdienas jautājumi.
“Pašlaik diskutējam par izejas stratēģiju. Kad sākām strādāt, par izejas stratēģiju nevarēja būt ne runas. Bija steidzami jautājumi – vai ir pietiekami daudz gultu slimnīcās un intensīvās terapijas nodaļās, vai veselības aprūpes darbiniekiem pietiekamā daudzumā ir aprīkojums. Godīgi sakot, nezinājām, kas notiks tālāk,” atzina Lutsara.
Igaunijā inficēto ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis, bet jaunu gadījumu skaits vairs tik krasi nepieaug.
Plānojot, kā pakāpeniski atteikties no piesardzības pasākumiem, galvenais jautājums esot, kā to darīt droši. Zinātnieki plāno trīs pakāpju procesu. Pirmie darbā atgriezīsies tie, kuri rūpējas par cilvēku veselību.
“Medicīniskās aprūpes darbība bija daļēji apturēta, bija tikai neatliekamā palīdzība. Praktiski nebija pieejama zobārstniecība, kardioloģija. Protams, bija pieejami e-pakalpojumi, bet ne tikšanās klātienē. Dažus izmeklējumus uz laiku varēja atlikt, bet to nevar mūžīgi,” skaidroja profesore.
No pirmdienas vairums Igaunijas slimnīcu atsāks pieņemt pacientus, kā tas bija pirms Covid-19 krīzes.
Būšot gan jāievēro stingri noteikumi. Pirms vizītes cilvēkam būs jāapstiprina, ka ir Covid-19 negatīvs un ka nav nekādu vīrusam raksturīgo simptomu. Ierodoties slimnīcā, būs jāaizpilda īpaša forma, atbildot uz tiem pašiem jautājumiem rakstiski, kā arī jāveic Covid-19 tests. Tikai tad, ja tas būs negatīvs, cilvēkam ļaus apmeklēt slimnīcu.
“Pašlaik apspriežam, vai atvērt vairāk bērnudārzus, pamatskolas. Neredzam, ka bērni pārnēsātu vīrusu. Pat ja viņiem ir vīruss, tas ir vieglā formā. Ir vairāki pētījumi, kas pierāda, ka vīruss kā tāds bērniem nav tik izplatīts,” stāstīja Lutsara.
Nākamie soļi paredz, kā pakāpeniski atvērt veikalus tirdzniecības centros un restorānus, sporta, dziedāšanas un mākslas iestādes.
Padome vētī, cik lielas varētu būt cilvēku grupas, kurām ļauts kopīgi nodarboties ar dažādām aktivitātēm, un kuras tās būtu.
Protams, uz tām tāpat attieksies noteikumi par distances ievērošanu citam no cita un higiēnas pasākumu ievērošana. Profesore uzsver, ka nekas nebūs tā, kā bija pirms krīzes.
“Mums jāiemācās, kā dzīvot ar šo vīrusu. Nedomāju, ka tas tik drīz pazudīs. Ja vien nenotiks kas līdzīgs, kā ar SARS-1. Tas vīruss, kas šeit bija 2002. un 2003. gadā, vienkārši pazuda maijā. Neviens nezina, kur tas pazuda. Šoreiz šāds scenārijs neliekas ticams, jo šis vīruss ir visā pasaulē,” atzina profesore.
Igaunijā veikti vairāk nekā 47 tūkstoši testu, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs. Profesore uzsver, ka tie tiks veikti arī turpmāk, lai monitorētu situāciju un nepieciešamības gadījumā atgrieztos pie stingrākiem ierobežojumiem.
“Valdībai dažreiz ir specifiski jautājumi, bet parasti mēs sniedzam apkopojumu par to, kas Igaunijā noticis aizvadītās nedēļas laikā, kā arī pasaulē un kaimiņvalstīs. Atkarībā no situācijas statistiķi un citi eksperti valdībai tad sniedz prognozes un modelē situācijas attīstības scenārijus,” stāstīja profesore.
Pētniecības padomē ikvienam speciālistam ikdienā ir cits darbs, bet tagad lielāko daļu laika aizņem krīzes situācijas risināšana.
Kā skaidro profesore, daudzi padomes speciālisti strādājuši garas stundas un gandrīz visu laiku veltījuši darbam tajā. Mēneša laikā esot daudz piedzīvots. Lielākā krīze esot aiz muguras.
“Pašlaik galvenokārt runājam par to, kā iziet no pašreizējās situācijas pēc iespējas veiksmīgāk. Novērtējam, ka Igaunijā netika ieviesta pilnīga karantīna. Daži uzņēmumi turpināja strādāt, arī sabiedriskais transports daļēji turpināja kursēt. Protams, darbu turpināja slimnīcas,” viņa norādīja.
“Šo darot, vēlamies uzsvērt, ka visiem darbiniekiem rūpīgi jāievēro noteikumi. Sociālā distancēšanās, roku mazgāšana un higiēna kopumā,” sacīja Lutsara.
Viņa arī atzina, ka “spiediens no sabiedrības kaut ko atvērt ir augsts, un es viņus saprotu”.
Kaut arī vīrusa skarto vēl joprojām visvairāk ir Sāremā, arvien pieaugošs inficēto skaits reģistrēts arī Tallinā un Hārjumā. Profesore gan norādīja, ka jāņem vērā, ka abu apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaits veido gandrīz pusi Igaunijas populācijas.
“Testēšana, kontaktu izsekošana, inficēto izolēšana – tā turpinās būt mūsu stratēģija. Process būs pakāpenisks. Mēs nezaudēsim gatavību atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem, ja inficēto skaits atkal palielināsies,” pauda Lutsara.
Igaunijā, lai veiktu testu, vispirms jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš pasaka, vai cilvēks kvalificējas testēšanai. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā ir vairākas grupas ar cilvēkiem, kuriem testēšana piešķirta. Tie ir gan mediķi, gan cilvēki, kuri aizvien strādā veikalos un citi. Testēti arī tie, kuri strādā pansionātos.
KONTEKSTS:
Pasaulē ar Covid-19 koronavīrusu inficējušies jau gandrīz 3 miljoni cilvēku, upuru skaits pārsniedz 200 000.
Savukārt Eiropā vīruss patlaban visstraujāk izplatās Lielbritānijā. Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis sākušas spriest par ierobežojumu mīkstināšanu.
