ĪSUMĀ:
- Igaunijas parlamenta vēlēšanas ar 31% balstu uzvarēja valdošā Reformu partija.
- Galēji labējā EKRE ieguva 16%, Centra partija – 15%.
- Parlamentā iekļuva arī liberālā partija "Igaunija 200", sociāldemokrāti un "Tēvzeme"
- Reformistu līdere Kallasa: Prioritātes ir zaļā pāreja, drošība, reģionālā kohēzija.
- Igaunijas prezidents Kariss aicināja nekavējoties uzsākt koalīcijas sarunas.
- Igauņu politologs: Stabilākā būtu Reformu partijas, "Igaunija 200" un sociāldemokrātu koalīcija.
- Šādai trīs partiju koalīcijai būtu 60 balsis parlamentā.
- EKRE apsvērs iespēju apstrīdēt tiesā e-balsošanas rezultātus.
Kallasa izteikusies, ka Reformu partija apsver četrus iespējamos koalīcijas modeļus:
- tagadējās koalīcijas atkārtošanu ar sociāldemokrātiem un partiju "Tēvzeme"
- ar Centra partiju
- ar jaunievēlēto partiju "Igaunija 200" un sociāldemokrātiem
- ar "Igaunija 200" un "Tēvzemi".
Šīs vēlēšanas Igaunijā bija zīmīgas vairāku apstākļu dēļ. Pirmo reizi kādam individuālam kandidātam ir izdevies saņemt tik daudz balsu, kā pašreizējai premjerei Kajai Kallasai. Tāpat var secināt, ka daudzi tūkstoši krievvalodīgo ir balsojuši par prokremliskiem kandidātiem, kas gan nav iekļuvuši parlamentā. Vēlētāju aktivitāte ir bijusi rekordaugsta.
Reformu partijas biedri svētdienas vakarā ar ovācijām sagaidīja vēlēšanu rezultātus. Valdošā partija saņēma vairāk nekā 31% vēlētāju balsis un ieguva 37 mandātus Rīgikogu, kas ir par trim vietām vairāk nekā līdz šim.
Reformistu līdere Kaja Kallasa neslēpa prieku par panākumu. "Vairākas pirmsvēlēšanu aptaujas prognozēja pilnīgi atšķirīgus rezultātus, bet šis ir daudz labāks rezultāts, nekā mēs gaidījām," politiķe sacīja intervijā ziņu aģentūrai AFP.
Reformu partijas panākumus eksperti skaidro ar to, par ko arī vēstīja viņu logo – Igaunija drošās rokās un to cilvēki īpaši novērtē nemierīgos laikos.
"Domāju, ka karš Ukrainā un ar to saistītā situācija – tā apvieno cilvēkus visvairāk. Vissvarīgākā šobrīd ir stabilitāte," secina Igaunijas politisko notikumu komentētājs Urmass Jāgants.
Kallasa arī iezīmēja, kādas varētu būt nākamās valdības prioritātes: "Mums ir jāveic vērienīgas reformas saistībā ar zaļo pāreju, kā arī jāiegulda savā drošībā. Mūsu agresīvais kaimiņš nekur nav pazudis un nepazudīs. Mums ir jārisina arī tādi jautājumi kā reģionālā kohēzija, bet izglītības sistēmai, kas ir labākā pasaulē, ir jāpāriet uz mācībām tikai igauņu valodā, kas arī ir liela reforma."
Līdz ar Reformu partiju Rīgikogu, kurā ir 101 deputātu vieta, iekļuva arī galēji labējā Igaunijas Konservatīvā tautas partija jeb EKRE, par ko nobalsoja 16% vēlētāju. Tas EKRE dos 17 krēslus parlamentā. Savukārt centriski kreisā Centra partija saņēma mazliet vairāk par 15% balsu un garantēja sev 16 deputātu vietas Rīgikogu.
Centra partija uzskatāma par šo vēlēšanu lielāko neveiksminieci. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām pirms četriem gadiem, tā zaudējusi 10 mandātus. No partijas novērsušies daudzi krievvalodīgie, kas agrāk balsoja par centristiem.
Lielākā daļa krievvalodīgo joprojām balso par Centra partiju, tomēr kopš Krievijas sāktā kara daudziem Centra partija šķiet pārāk rietumnieciska.
"Tas ir līdzīgi, kā notika Latvijā ar "Saskaņu". Nedaudz līdzīgi. Viņi, kā zināms, pavisam izgāzās," secina Centra partijas priekšsēdētāja vietniece Jana Toma.
Iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% balsu barjeru pārvarēja arī liberālā partija "Igaunija 200", kas Rīgikogu būs pārstāvēta pirmo reizi, kā arī Sociāldemokrātiskā partija un konservatīvā partija "Tēvzeme".
Igaunijas prezidents Alars Kariss pirmdienas rītā aicināja parlamentā iekļuvušās partijas nekavējoties uzsākt sarunas par stabilas koalīcijas valdības izveidi.
Viņš uzsvēra, ka jaunajai valdībai ir jāuzsāk darbs pēc iespējas drīzāk, jo Igaunijas iedzīvotāji sagaidot risinājumus ekonomiskajām, sociālajām un drošības problēmām.
Politologs Alars Kilps no Tartu Universitātes sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka ir vairāki iespējamās koalīcijas varianti, bet visstabilākā varētu būt valdība, kurā strādātu Reformu partija, "Igaunija 200" un Sociāldemokrātiskā partija.
"Šo trīs partiju vēlētājiem ir diezgan draudzīga attieksme vienam pret otru. Šādā koalīcijā partiju līderiem nevajadzētu paskaidrot saviem vēlētājiem, kāpēc viņi strādā kopā ar pārējām divām partijām. Šīm partijām ir diezgan līdzīgas vērtības. Kaut kādas domstarpības varētu būt vienīgi jautājumā par nodokļiem," sacīja Kilps.
Šādai trīs partiju koalīcijai būtu 60 balsis parlamentā.
Šajās vēlēšanās nobalsoja vairāk nekā 615 000 jeb 63,7% balsstiesīgo Igaunijas pilsoņu. Vairāk nekā puse no viņiem – 313 500 – nobalsoja elektroniski, kas ir jauns rekords.
Partija EKRE paziņoja, ka apsvērs iespēju apstrīdēt tiesā e-balsošanas rezultātus, jo esot bažas par to, vai elektroniskā balsošanas sistēma ir pietiekami droša pret iespējamu manipulāciju.
