Ilarionovs pašlaik ir Vašingtonā bāzētā Drošības politikas centra pētnieks. Viņu uz sarunu aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Jūsuprāt, ar ko izskaidrojams Putina lēmums sākt karu?
Andrejs Ilarionovs: Kopumā šim karam ir jau vismaz 15 gadu. Tas, ka karš ilgst jau astoņus ar pusi gadus, ir pats par sevi saprotams, jo karš pret Ukrainu tika uzsākts 2014. gada 20. februārī. Aizsardzības ministrs Šoigu pat lika izgatavot medaļas attiecībā uz Krimu, kur ir precīzs operācijas sākuma datums – 2014. gada 20. februāris. Kopš tā laika karadarbība nav apstājusies ne dienu.
Bet, ja mēs skatāmies uz šo Krievijas un Ukrainas karu kā daļu no vispārīgāka kara, ko Putins ved pret Rietumiem – kuru daļa Putinam ir Ukraina, Gruzija, Baltijas valstis, Polija, Eiropa – tad kā atskaites punkts droši vien jāņem viņa slavenā (vai apkaunojošā, kā nu labāk labpatīk to saukt) runa Minhenes drošības konferencē 2007. gada februārī. [Putins šajā runā asi kritizēja Rietumus, ASV dominētu vienpolāru pasauli, un paziņoja, ka laiks ieviest jaunu globālu drošības modeli ar vairākiem varas centriem – red.]
Sekoja karš Gruzijā, tad Donbasā un Krimas aneksija, patlaban jau plašs iebrukums Ukrainā. Vai tas uzskatāms par Putina centieniem neļaut suverēnām valstīm iet tādu attīstības ceļu, kādu tās vēlas?
To varam interpretēt dažādi, un daudzi cilvēki tam piedāvā dažādus skaidrojumus. Viens no tiem būs tieši jūsu pieminētais fakts. Tas ir – neļaut citām valstīm, īpaši tām valstīm, kuras, pēc Putina domām, ietilpst Krievijas ietekmes sfērā vai Krievijas priviliģēto interešu sfērā, attīstīties, kā tās vēlas.
Bet tā ir viena interpretācija. Cita pieeja būtu Putina mēģinājums atjaunot to, ko viņš sauc par "vēsturisko Krieviju." Šis ir termins, ko Putins lieto kopš 2012. gada, ir no viņa raksta 2012.gada janvāra beigās laikrakstā "Ņezavisimaja Gazeta". Viņš tolaik kandidēja prezidenta vēlēšanās. Tur diezgan skaidri aprakstīts, kas ir "vēsturiskā Krievija" un kā viņš to grasās atjaunot, kaut ne vecajās padomju mācību grāmatās, ne jaunajās tādaKrievijas termina nav.
Putins pieņēma šo Krievijas imperiālistu koncepciju. Viņu un tagad Putina uzdevums, vismaz tādā formalizētā formā kopš 2012. gada raksta vai uzstāšanās Minhenē 2007. gadā, ir tā sauktās "vēsturiskās Krievijas" atjaunošana ar Rietumu robežām, kādas tās bija 18. gadsimta beigās. Viņš rakstīja par to.
Līdz ar to šī "vēsturiskā Krievija" no Putina viedokļa ietver visu Baltkrieviju, lielāko daļu Ukrainas, varbūt, iespējams, izņemot Galīciju, Aizkarpatus un Ziemeļbukovinu, un visas Baltijas valstis.
Putins to redz kā savu misiju? Atjaunot impēriju?
Pilnīgi pareizi. Un tad rodas jautājums – kādi mērķi? Mērķi varbūt būtu nepieļaut Rietumu attīstības vektoru – nepieļaut neatkarīgu attīstību, demokrātisku iekārtu, liberālu sabiedrību. Tas ir viens variants. Vēl cits – impērijas projekta īstenošana, kura nosaukums "vēsturiskā Krievija".
Vai mums Baltijas valstīs ir pamats uztraukties par militāru agresiju no Krievijas puses?
Jā. No Putina Krievijas puses – bez šaubām. Ja vaicājat, vai būtu pamats uztraukties par agresiju no Krievijas pēc Putina – to tagad pateikt nevaram, jo ne tikai nezinām, kas būs pēc viņa, bet arī kāds būs politiskais režīms, kādi būs šī režīma ideoloģiskie mērķi? Riski ir, taču tagad par tiem nevaram runāt. Bet, kamēr pastāv Putina Krievijai, jā, tādi draudi ir.
Pulveris vienmēr jātur sauss. Jābūt gataviem nepatikšanām un jādara viss iespējamais, lai minimizētu jebkādu nepatikšanu risku.
Sākoties karam, jau pēc dažām nedēļām parādījās baumas, ka Kremlī, Putinam pietuvināto personu lokā ir neapmierinātība, ekonomikas problēmas, var notikt galma apvērsums. Jūsuprāt, pastāv tāda iespēja?
Ja tāda iespēja arī pastāv, tad mēs par to neuzzināsim no avīzēm un sociālo tīklu paziņojumiem. Ja ir cilvēki, kas par to nopietni domā, tad viņi ar savām domām un plāniem noteikti nedalās ar plašāku sabiedrību.
Ik pa laikam parādās baumas, ka Putins ir smagi slims. Vai tām var kādā mērā ticēt?
Baumas par to, ka Putins ir slims, klīst jau gadus desmit. Ar stāstiem, ka viņam nestrādā te viena ķermeņa puse, te otra, viens orgāns vai otrs orgāns. Pa šo laiku nopietni slimojuši, pat aizgājuši no šīs pasaules ir ļoti daudz cilvēku tādā pašā vecumā vai pat jaunāki. Bet Putins vēl ir turpat Kremlī. Tādēļ šāda veida komentārus, izteikumus un "informācijas noplūdes" uztveru diezgan skeptiski.
