Pēdējās desmitgadēs, kopš internets pieejams plašākai sabiedrībai, tā lietošana ir augusi strauji, un tas kļuvis par ikdienas nepieciešamību. Īpaši augsts lēciens ir bijis pēdējos divos gados, taču arvien tikai daļa pasaules var atļauties revolucionāro izgudrojumu. Pēc ANO statistikas datiem, vislabākā interneta pieejamība patlaban ir Eiropā, kur to lieto ap 80% iedzīvotāju, bet vismazāk tīmeklim piekļūst Āfrikā, kur to izmanto tikai 21,8% cilvēku, un šeit internets arvien ir dārgs.
“Tie cilvēki, kuriem nav pieejams internets, nāk no nabadzīgākām valstīm, lauku apvidiem, un bieži tās ir sievietes. Starp citu, tieši sievietes par 17% mazāk lieto internetu. Dienvidāzija, Subsahāras Āfrika un pasaules mazākattīstītās valstis ir tās, kurās biežāk ir reģioni, kur internets nav pieejams," sacīja ANO Telekomunikāciju attīstības biroja vadītāja Dorīna Bogdana-Martina.
Tam, kādēļ internets ir vai nav pieejams, ir ļoti dažādi iemesli, bet parasti tas ir faktoru kopums. “Bieži šie pakalpojumi ir cilvēkiem absolūti nesasniedzami, jo ir ļoti dārgi. Vai ir arī ārkārtīgi dārgs aprīkojums. Daudzos gadījumos cilvēki vienkārši neprot ar to apieties. Vai arī informācija un saturs nav vietējā valodā, un tas ir milzīgs šķērslis," atzina Bogdana-Martina.
Populārākā valoda internetā arvien ir angļu, kuru izmanto 25,2% visu globālā tīmekļa lietotāju, nākamā ir ķīniešu (19,3%), bet trešā – spāņu (7,9%). ANO jau ilgāku laiku seko līdzi interneta attīstībai pasaulē, norādot, ka ļoti spilgti iezīmējas arī valstu līderu politiskā griba ļaut saviem iedzīvotājiem pieslēgties pasaules informatīvajai telpai, kas bieži vien, īpaši diktatoriskiem režīmiem, ir neizdevīgi. Ne velti tāds valstis kā Irāna, Ķīna, Krievija ir ik palaikam ierobežojušas pieeju internetam pavisam vai atsevišķām tīmekļa vietnēm.
“Es domāju, ka te lomu spēlē visas iesaistītās puses – valdības, ANO organizācijas, privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība un pat ļoti konkrētas personas. Domāju, ka ikviens var palīdzēt, lai tehnoloģijas kļūtu par iekļaujošu elementu un mēs šādi varētu savienot pasauli," tā Bogdana-Martina. ANO pārstāve min, ka pieeja lielākajam resursam, kādu cilvēce jebkad ir pazinusi, stratēģiski svarīgai informācijai, veselības aprūpei, laikapstākļu informācijai ir vajadzīga visiem, lai varētu dzīvot šajā digitālajā pasaulē. Vienlaikus viņa atzina, ka par cilvēktiesībām to gluži nevarētu saukt.
“Valdībām ir jādara viss, lai piedāvātu saviem cilvēkiem visplašākās tehnoloģiju dotās iespējas. Bet, manuprāt, cilvēkiem ir jābūt iespējai izvēlēties - lietot vai nelietot internetu. Taču kopumā tam ir lielas priekšrocības, kaut vai ņemot vērā to, ka pārejam uz digitālo pārvaldību, e-pakalpojumiem nodokļu jomā un citās, un tas ir ļoti efektīvi un padara dzīvi daudz vienkāršāku," norādīja Bogdana-Martina.
