Pēc ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas stāšanās amatā Savienotās Valstis ir izteikušas vēlmi atjaunot savu dalību Kopīgajā visaptverošajā rīcības plānā, kas vairāk pazīstams kā Irānas kodolvienošanās.
Atdzīvināšanas mēģinājums
Baidena priekšgājējs Donalds Tramps par izstāšanos no šīs vienošanās paziņoja 2018. gadā, faktiski vismaz uz kādu laiku nolemjot šo vienošanos neveiksmei un veicinot to, ka Irāna savas kodolaktivitātes ir pastiprinājusi.
Taču pārējās līguma dalībnieces – Irāna, Ķīna, Krievija, Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste – šajās dienās bija pulcējušās uz sarunām Austrijas galvaspilsētā Vīnē, lai mēģinātu kodolvienošanos atdzīvināt un panākt Vašingtonas atgriešanos tajā.
Šajās dienās Vīnē uzturējās arī ASV delegācija, kuru vadīja ASV prezidenta īpašais sūtnis Irānas jautājumos Roberts Malejs. Viņš gan sarunās nepiedalījās, jo Irāna ir atteikusies iesaistīties tiešās diskusijās ar ASV pārstāvjiem līdz brīdim, kamēr nebūs atceltas Trampa laikā noteiktās sankcijas. Visai asu kritiku Irānas pusē izpelnījušies Maleja izteikumi par to, ka Irānas gatavība atgriezties pie Irānas kodolvienošanās pašlaik nav nopietni uztverama, jo tā nepilda savas saistības.
Irāna prasa atcelt visas sankcijas
Komentējot šos izteikumus, Irānas galvenais sarunvedējs Abass Arakči uzsvēra, ka nopietni nav uztverami ASV pārstāvja priekšlikumi, jo pirmais solis ir jāsper tieši Savienotajām Valstīm.
“Mēs esam ļoti skaidri pauduši savu nostāju. Tas, ko ir paziņojis Maleja kungs, apliecina nopietnības trūkumu viņu pusē, jo tieši ASV ir izstājusies no Irānas kodolvienošanās un tieši viņi ir ieviesuši sankcijas.”
“Pilnīgi saprotams – ja viņi vēlas atgriezties šajā līgumā, viņiem ir jāatceļ visas sankcijas. Visas kopā, vienā piegājienā. Tas ir ļoti loģiski, un tā ir pamatota Irānas Islāma Republikas prasība. Tikai tad, kad ASV būs atcēlusi visas pēc 2017. gada janvāra ieviestās, atjaunotās vai pārsauktās sankcijas, Irāna būs gatava izpildīt visas savas saistības.”
Iesaldētā nauda
Viena no galvenajām prasībām, kas tiek izvirzīta Irānai, ir urāna bagātināšanas programmas samazināšana vai apturēšana. Tāpat bija izskanējusi informācija, ka apmaiņā pret urāna bagātināšanas apturēšanu tiek solīts atbrīvot Dienvidkorejā iesaldēto Irānai piederošo naudu viena miljarda ASV dolāru vērtībā. Irānas pārstāvis gan šādu piedāvājumu ir noraidījis.
Visai pretrunīgs ir arī jautājums par visu sankciju atcelšanu, jo atsevišķi ierobežojumi ir piemēroti ne tikai ar kodolaktivitātēm saistītiem cilvēkiem un uzņēmumiem, bet arī, piemēram, terorismā un cilvēktiesību pārkāpumos apsūdzētām personām. Turklāt, savu noraidošo nostāju pret jebkādu sarunu atsākšanu ar Irānu turpina paust arī Izraēla, kas ir tradicionālā ASV sabiedrotā Tuvajos Austrumos.
Taču, komentējot līdzšinējo Vīnes sarunu gaitu, iesaistītās puses norādījušas, ka diskusijas ir bijušas konstruktīvas un ir svarīgi, ka ir sperts vismaz pirmais solis. Kā norādījis Krievijas pārstāvis Mihails Uļjanovs, neviens gan pašlaik nevar prognozēt, cik ilgi šīs sarunas varētu turpināties. Nākamā sarunu kārta Vīnē gaidāma jau piektdien.
