Sarunu vedēji norādījuši, ka vēlēšanu iznākumam nekādas ietekmes uz sarunām nebūs. Tikmēr viens no politikas vērotājiem norādīja uz Raisi vēlmi izbēgt no šīm sarunām, cerot, ka vienošanos ar amerikāņiem līdz amata nodošanai paspēs panākt daudz mērenākas politikas piekritējs, pašreizējais prezidents Hasans Ruhani.
Ultrakonservatīvais tieslietu sistēmas priekšsēdētājs Ebrahims Raisi tika uzskatīts par favorītu un piektdien notiekošajās vēlēšanās guva uzvaru ar teju 62% atbalstu.
Tiesa, daudzi viņa konkurenti vēlēšanās netika pielaisti, par ko arī Irāna saņēmusi pārmetumus. Tas ietekmēja arī vēlētāju noskaņojumu. Vēlēšanās nobalsojuši 48,8% no Irānas vairāk nekā 59 miljoniem balsstiesīgo vēlētāju, kas ir rekordzems rādītājs prezidenta vēlēšanās. Lai gan Raisi saņēmis apsveikumus, gana daudzi nebūt nepauda prieku par šādu vēlēšanu iznākumu.
Raisi kā šiītu musulmaņu garīdzniecības pārstāvis tiek raksturots kā stingras politikas piekritējs. Opozīcijas un cilvēktiesību grupām Raisi vārds ir saistīts ar politieslodzīto masveida nāvessoda izpildi 1988.gadā, par ko ASV pret viņu noteica sankcijas.
Pēc Raisi uzvaras vēlēšanās, Izraēla viņu nosaukusi par līdz šim ekstrēmistiskāko Irānas prezidentu, tikmēr ASV vēlēšanas nodēvējušas par negodīgām.
„Ir grūti paredzēt turpmāko rīcību, pamatojoties tikai uz 1988.gadā notikušo. Jā, viņš ir stingras politikas piekritējs un daudzi arī sagaida, ka viņš tāds būs arī turpmāk, īpaši, sociālajā sfērā un par sieviešu lomu sabiedrībā. Kopš 1988.gada ir pagājis krietns laiks, situācija ir mainījusies, nedomāju, ka mums jāsagaida masu nāvessodi, bet redzēsim daudz stingrāku režīmu, kas vēršas pret oponentiem, un tādu ir daudz, jo cilvēki ir ļoti noraidoši,” izteicās Pensilvānijā esošās “Lehigh University” starptautisko lietu profesors Anrī Bārkijs.
Vēlēšanas notika laikā, kad Teherāna turpina sarunas ar pasaules lielvarām par 2015.gada kodolpakta likteni. Tikšanās, noslēdzot sesto sarunu kārtu, notiek arī šodien. Dažu valstu pārstāvji norādījuši, ka vienošanās ir tuvu, tikmēr citi vērš uzmanību uz joprojām pastāvošajiem sarežģījumiem.
Pēc sarunu dalībnieku domām, nav gaidāms, ka Irānas prezidenta vēlēšanas ietekmētu sarunas.
Tomēr Raisi uzskati nav tik mēreni kā pašreizējam prezidentam Hasanam Ruhani.
Kā minēja starptautisko lietu profesors Bārkijs, ja sarunas būs jārisina Raisi, panākt vienošanos būs sarežģītāk: “Raisi ir 45 dienas, līdz viņš stāsies amatā. Jautājums ir, vai pašreizējais prezidents Ruhani spēs šo dienu laikā panākt vienošanos ar ASV. Ja viņš to panāks, tad Raisi to pieņems, bet jautājums, vai šo vienošanos var paspēt noslēgt. Es domāju, ka ir par maz laika un, iespējams, vienošanos būs jāpanāk viņam, bet tas būs daudz grūtāk. Raisi varētu vēlēties paaugstināt savus priekšnoteikumu latiņu un to pašu varētu vēlēties arī ASV. Ideālā gadījumā Raisi vēlētos pārņemt no Ruhani šo vienošanos, bet neesmu pārliecināts, ka to var izdarīt.”
Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs pēc vēlēšanām pauda optimismu par Vīnē notiekošajām sarunām, piebilstot, ka vienošanās varētu būt iespējama pat pirms jaunievēlētā prezidenta stāšanās amatā augustā.
