Irāna pēc ultrakonservatīvā prezidenta Ebrahima Raisi ievēlēšanas jūnijā paziņoja par pauzi Irānas kodolsarunās, savukārt diplomāti tolaik norādīja, ka ir tuvu vienošanās panākšanai. Irāna vairākus mēnešus ignorēja rietumvalstu mudinājumus atsākt sarunas, vienlaikus stiprinot kodolprogrammas jaudas. Tomēr augustā jaunais prezidents paziņoja, ka Irāna atkal ir atvērta sarunām. Līdz ar to pēc piecu mēnešu pārtraukuma Austrijas galvaspilsētā Vīnē pirmdien atsākās sarunas. Tās notika viesnīcā, kur tika noslēgta 2015. gada starptautiskā vienošanās jeb Kopējais visaptverošas rīcības plāns.
Sarunas vada Eiropas Savienība (ES) un tajās piedalās Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas un Krievijas diplomāti. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis (ASV) sarunās piedalās netieši.
“Irānas galvenais mērķis acīmredzami ir panākt, lai tiktu atceltas visas sankcijas, kas Trampa laikā tika atjaunotas pēc izstāšanās no vienošanās. Tas ir virsmērķis, par kuru ir vienprātība visos līmeņos, tajā skaitā valdībā un parlamentā. Viņi zina, ka tas ir priekšnoteikums, lai ekonomika atgūtos un būtu iespējams eksportēt naftu daudz lielākos apmēros," galvenos Irānas mērķus sarunās komentēja Ženēvas Drošības politikas centra pētnieks Marks Fino.
Lai gan Irāna pirmdien apliecināja, ka tai ir „stingra apņēmība panākt vienošanos un ka tā ar cerībām raugās uz auglīgām sarunām”, analītiķi uzreiz brīdināja par nopietniem šķēršļiem. Un tā vien šķiet, ka pirms nākamajā nedēļā gaidāmās nākamās sarunu kārtas ledus nav būtiski sakustējies, par ko liecina abu pušu paziņojumi.
Pēc piecu dienu ilgām sarunām Eiropas diplomāti piektdien paziņoja, ka izanalizējuši Irānas piedāvātās izmaiņas vienošanās tekstā, kas izstrādāts iepriekšējās sešās šogad notikušajās sarunu kārtās, tomēr Irānas piedāvājums viņiem raisījis „vilšanos un bažas”. Kā skaidroja diplomāti, Teherānas delegācija ir pieprasījusi „lielas izmaiņas” piedāvājuma projektos par sankciju atcelšanu un ar kodolenerģiju saistītos pasākumos.
Teherāna vēlas atkāpties no gandrīz visiem sarežģītajiem kompromisiem, kas panākti daudzos smaga darba mēnešos, tādēļ diplomātiem neesot skaidrs, kā „reālistiskā termiņā” nesaskaņas varētu novērst.
Viens no diplomātiem piebilda, ka jaunā Irānas sarunu delegācija, šķiet, ir koncentrējusies tikai uz dogmatisku pozīciju atkārtošanu, nevis uz kompromisu izvirzīšanu.
Savukārt ASV paziņoja, ka kodolsarunas ir apstājušās, jo Teherāna šķietami nedomā nopietni atgriezties pie sarunu galda. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens brīdināja, ka Vašingtona neļaus Irānai pagarināt sarunas, vienlaikus turpinot virzīt savas kodolambīcijas, un ASV izmantos citas iespējas, ja diplomātija cietīs neveiksmi.
Savukārt jaunais Irānas galvenais sarunu vedējs, ārlietu ministra vietnieks Ali Bageri Kani sarunu norises vietu pameta nesniedzot komentārus. Tomēr vēlāk lidostā viņš sacīja – tā ir taisnība, ka Eiropas valstis nebija īpaši apmierinātas ar dažiem Irānas priekšlikumiem, taču tie bijuši balstīti uz abu pušu kopīgiem principiem. Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Hoseins Amirs Abdollahians paudis vilšanos par Rietumu nostāju sarunās. Pēc viņa sacītā, Irānai neesot optimisma attiecībā uz rietumvalstu gribu un nodomiem. Tiem esot jāizrāda patiesīgums un labā griba pie sarunu galda un praksē.
