Vienošanās, ko Irāna 2015. gadā parakstīja ar ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Vāciju un Krieviju, apņemoties ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu, atrodas uz sabrukuma robežas kopš 2018. gada. Tad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps nolēma, ka Vašingtona no šī līguma izstāsies un atjaunos sankcijas pret Irānas ekonomiku.
Kopš pagājušā gada Irāna iesaistījusies sarunās ar ASV, Franciju, Lielbritāniju, Krieviju, Ķīnu un Vāciju par kodolvienošanās atdzīvināšanu, tomēr tiešas sarunas starp Vašingtonu un Teherānu līdz šim notikušas nav.
Pirms nedēļas Irāna pirmo reizi paziņoja, ka ir atvērta tiešām sarunām ar ASV, kas atbildēja, ka arī ir gatavas steidzami sākt tiešas sarunas. Pašlaik gan nav konkrētu pazīmju tiešām ASV un Irānas sarunām. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens janvāra vidū paziņoja, ka Vīnes sarunās pienācis izšķirošs mirklis, un brīdināja, ka palikušas tikai dažas nedēļas, lai izglābtu vienošanos.
Rietumu diplomāti noteikuši, ka vienošanās jāpanāk līdz februāra vidum, tādēļ uzskatāms, ka sarunas iegājušas noslēguma fāzē. Janvāris bijis visintensīvakais sarunu mēnesis, un sarunu atmosfēra kopš decembra esot uzlabojusies.
Šonedēļ Vīnē notikusī kārtējā sarunu kārta uz laiku ir apturēta un pušu pārstāvji devušies uz savām galvaspilsētām konsultēties un saņemt norādījumus.
Nozīmīga vidutājas loma šajās sarunās bijusi Eiropas Savienībai. Kā paziņoja bloka delegācijas vadītājs Enrike Mora, pārstāvji sarunās Vīnē atgriezīsies nākamajā nedēļā. Viens no Rietumu diplomātiem skaidrojis, ka ir panākts progress galvenajos punktos, tostarp par to, kā vēlreiz ierobežot Irānas kodolprogrammu, kā atcelt atkārtoti noteiktās sankcijas un, pats galvenais, kā sakārtot šos soļus. Tomēr neesot atrisināts kādā secībā šos punktus īstenot, un sarunas norit lēni.
“Šīs sarunas ir akūti svarīgas un progress nav bijis pietiekami ātrs. Mēs turpinām cieši strādāt kopā ar mūsu partneriem, bet sarunas tuvojas bīstamam strupceļam. Irānai tagad ir jāizvēlas – vai tā vēlas īstenot vienošanos, vai būt atbildīga par vienošanās sabrukšanu. Un, ja vienošanās sabrūk, pastāv dažādi scenāriji,” norāda Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa.
Sarunas svētdien telefonsarunā pārrunājuši Francijas un Irānas prezidenti. Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons Irānas prezidentam Ebrahimam Raisi uzsvēris “nepieciešamību paātrināt” centienus panākt progresu Irānas kodolsarunās. Makrons uzsvēris, ka “Irānai ir jāparāda konstruktīva pieeja un jāatgriežas pie savu saistību pilnīgas piemērošanas”. Tikmēr Irānas prezidenta birojs īsā paziņojumā pēc sarunas norādīja, ka Teherāna ir pierādījusi savu vēlmi un apņēmību vienošanos panākt sarunu ceļā.
Amatpersonas ir nobažījušās par Irānas pēdējo gadu laikā gūtajiem straujajiem sasniegumiem kodolieroču jomā, kā arī gaidāmo ziņojumu no ANO Atomenerģijas uzraudzības iestādes, kurā būs detalizēti aprakstīti jaunākie Irānas kodolieroču sasniegumi, kas, iespējams, radīs arī jaunas nesaskaņas.
Dažas nākamās nedēļas ir ļoti svarīgas, lai noteiktu, vai vienošanās tiks atjaunota, vai arī pilnībā izjuks. Vairāku pušu pārstāvji norāda, ka sarunas ir nonākušas posmā, kurā nepieciešami izlēmīgi politiski lēmumi.
