Irāņu kodolzinātnieks Mohsens Fahrizade, kurš Rietumos tika uzskatīts par galveno Irānas pretrunīgi vērtētās kodolprogrammas virzītāju, tika nogalināts piektdien netālu no Irānas galvaspilsētas Teherānas. Viņa automašīnai uzbruka vairāki bruņoti uzbrucēji un no gūtajiem ievainojumiem zinātnieks slimnīcā mira.
Kā uzskata Rietumu izlūkdienesti, tieši Fahrizade ir vadījis programmu, kuras mērķis varētu būt kodolieroču iegūšana. Irāna ir kategoriski noliegusi šādus apgalvojumus. Jau neilgi pēc zinātnieka nāves irāņu augstākās amatpersonas paziņoja, ka ir nopietnas bažas par iespējamo Izraēlas saistību ar šo slepkavību, uzsverot Irānas tiesības uz pašaizsardzību. Šāda nostāja ir pausta arī vēstulē, kas tika nosūtīta ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam.
Irānas paziņojumos uzsvērts, ka Izraēla varētu būt darbojusies kā Amerikas Savienoto Valstu algotnis un šāda agresīvās nostājas paušana ASV prezidenta Donalda Trampa pilnvaru pēdējās nedēļās neesot pieņemama.
UZ ASV un Izraēlas iespējamo saistību ar šo slepkavību intervijā telekanālam ''Al Jazeera'' norāda arī Berlīnē bāzētais Irānas politikas komentētājs Adnans Tabatabai.
“Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums notiekošais ir jāsauc īstajā vārdā – tas ir gandrīz militārs iebrukums. Tieši šādi 2020. gadā varētu izvērsties karš pret Irānu. Janvārī Irākā tika noslepkavots ģenerālis Kāsems Suleimani, bet tagad šī mērķētā slepkavība ir notikusi jau uz Irānas zemes. Protams, mēs vēl nezinām, kas aiz tā stāv. Bet, ņemot vērā pēdējo divu vai triju nedēļu notikumus, kad reģionā vairākās vizītēs bija ieradies ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, ir daudz indikāciju un daudz spekulāciju par to, ka aiz šīs slepkavības varētu stāvēt Izraēla. No vienas puses, mums tas būtu jāsauc par karu pret Irānu, no otras puses, nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus,” pauda Tabatabai.
Gan Izraēlas, gan ASV vadība, gan izlūkdienesti ir atteikušies notikušo komentēt. Taču pirms dažām dienām bija izskanējusi informācija, ka Donalds Tramps pirms prezidenta amata atstāšanas varētu vēlreiz pastiprināt sankcijas pret Teherānu.
Savukārt ASV īpašais sūtnis Irānas jautājumos Eliots Abramss ir aicinājis jaunievēlēto ASV prezidentu Džo Baidenu izmantot visas ietekmes sviras, lai panāktu vienošanos, kas mazinātu reģionālo spriedzi un Irānas radītos kodoldraudus.
Kā šodien paziņojis Irānas augstākais līderis Ajatolla Ali Hamenei, nozieguma plānotāji un izpildītāji ir jāsoda, taču prezidents Hasans Rouhani savos izteikumos bijis daudz piesardzīgāks – viņš norādījis, ka Irāna atriebsies īstajā brīdī un neļausies, lai tiek ievilināta slazdos. Rouhani arī uzsvēris, ka Irāna ir sen atšifrējusi savu konkurentu kārtis, taču uzvaru viņiem panākt neizdosies.
No savas puses Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs vērsies pie starptautiskās sabiedrības, īpaši Eiropas Savienības, pieprasot izbeigt savus dubultos standartus un nosodīt šādu valsts līmeņa teroru.
