Imants Frederiks Ozols: Gudvinsona kungs, ja runājam par iespējamo un gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības jeb "Brexit", Islandi piemin kā vienu no iespējamajiem modeļiem - paraugiem, kam Lielbritānija varētu sekot. Saglabājot ciešas saites ar Eiropas Savienību, vienlaikus neesot tajā. Vai domājat, ka Islandes piemērs patiešām nostrādātu?
Einars Kristins Gudfinsons: Nevaru lāga atbildēt uz šo jautājumu. Tas, protams, ir pašas britu sabiedrības ziņā. Un pārējiem tas jārespektē. Tas nepārprotami ir leģitīms lēmums, ko pieņēmusi sabiedrība, sekojot rosinājumam no tā laika valdības. Nonākts pie secinājuma, ka viņu interesēm vislabāk kalpotu atrašanās ārpus Eiropas Savienības, nevis tajā. Un, kādu ceļu viņi turpmāk ies, to nezinu. Tas ir sarežģīts un ļoti delikāts jautājums. Likmes ir ļoti augstas - Lielbritānija ir viena no vadošajām Eiropas ekonomikām.
Eiropas Savienība vienmēr uzsvērusi, ka tā ir brīvās tirdzniecības bastions. Tādēļ šķistu pašsaprotami, ka ne tikai no britu interešu viedokļa, bet arī Eiropas Savienības un visas Eiropas interesēs gan tirdzniecības sakariem, gan cita veida attiecībām arī turpmāk jāpaliek tik labām un gludām, cik vien iespējams. Vai viņi ies to ceļu, ko mēs esam gājuši, tas nav manā ziņā.
Un paturpinot, mēs bijām un esam EFTA - Eiropas Brīvās tirdzniecībasa Asociācijas – dalībvalsts. Un šai asociācijai, vienojoties ar Eiropas Savienību, tika izveidota Eiropas Ekonomiskā zona. Tas deva mums piekļuvi Eiropas tirgiem, brīvu darba spēka un kapitāla kustību. Mums tas ir labi kalpojis, bet neapgalvoju, ka citiem tas kalpos tikpat labi. Tas ir viņu pašu ziņā.
Ko nozīmē tas, ka šis modelis labi kalpojis? Cik labi? Vai Islandes sabiedrība, mediji, politiķi kaut vai tīri hipotētiski neaplūko, kā būtu, ja valsts ietu citu ceļu un, piemēram, iestātos Eiropas Savienībā? Kādēļ jums neiestāties Eiropas Savienībā?
Esmu ļoti apmierināts ar pašreizējo stāvokli. Kā jau teicu,
Eiropas Ekonomiskā zona mums kalpojusi ļoti labi. Tā devusi mums piekļuvi Eiropas tirgiem. Brīvā darba spēka kustība bijusi mums labvēlīga laikos, kad bija vajadzība pēc papildu darbaspēka. Tas mums palīdzējis izaugsmes laikā.
Un, piemēram, tas palīdz mums arī tagad, kad Islande strauji atgūstas no tām ekonomikas grūtībām, kuras piedzīvojām 2008.gada rudenī. Tajā pašā laikā viena no mūsu pamatnozarēm ir zvejniecība. To neregulē Eiropas Ekonomiskās zonas līgums. Bet vienlaikus mums ir brīva piekļuve Eiropas tirgum. Tādējādi mēs varam paši noteikt šo mums svarīgo resursu lietošanu. Zvejniecība ir viens no mūsu ekonomikas mugurkaula svarīgākajiem skriemeļiem. Un vienlaikus mūsu zvejniecības produkcijai un citai produkcijai ir piekļuve Eiropas tirgum.
Jūs nule minējāt atgūšanos no ekonomikas krīzes. Labi atceros, kā Latvijā mūs biedināja ar tām ļaunajām sekām, kas mūs piemeklēs, ja neveiksim vienu vai otru smagu taupības pasākumu jeb fiskālās disciplīnas pasākumus, kā tos nokristīja maigākā politiskā valodā. Tikām biedināti ar dramatiskām sekām, kas būs valsts maksātnespējai. Šajā ziņā Islande ir īpašs piemērs. Pasaules vadošie nozares mediji kā “Financial Times" un "The Economist” norāda, ka Islandei klājas labāk nekā citām valstīm, kuras paglābās no šī likteņa.
Jums taisnība. Islande atgūstas. Tomēr ir jāpatur prātā, ka mēs pieredzējām milzīgas grūtības 2008.gada rudenī. Trīs vadošas starptautiskas islandiešu bankas, kuras bija milzīgas, salīdzinot ar mūsu ekonomikas apmēriem, sabruka teju vienas nakts laikā. Nedēļas laikā. Tam pašam par sevi bija ļoti ļaunas sekas ekonomikā. Valdības ieņēmumi kritās, bet valdības izdevumiem bija nepielūdzami jākāpj, ņemot vērā to, kas bija jāveic.
Tika īstenoti ļoti strikti fiskālie pasākumi. Arī monetārie. Mēs piedzīvojām valūtas devalvāciju. Mums ir sava valūta, un tā piedzīvoja milzīgu devalvāciju. Protams, tam visam bija ļoti negatīvas sekas. Gan valsts budžetam, gan sabiedrībai. Pieauga uzņēmumu parādi. Un tā tālāk un tā joprojām.
Bet jums taisnība. Mēs atgūstamies. Un, no mana skatu punkta raugoties, ļoti ievērojami. Mūsu izaugsmes rādītāji ir četru, piecu procentu līmenī vairāku pēdējo gadu laikā. Mums ir ļoti zema inflācija. Vēsturiski inflācija ir viena no lielākajām Islandes ekonomikas nelaimēm.
Arī bezdarbs ir ļoti zems – divu, trīs procentu līmenī.
Un mums ir liels budžeta pārpalikums un izteikti pozitīva tirdzniecības bilance.
Rūpniecība aug. Mūsu eksportorientētā rūpniecība ievērojami ieguva no valūtas devalvācijas. Un ļoti strauji pieaugusi arī tūristu interese. Tūrisma nozares pieaugums ik gadus ir 20 līdz 30% līmenī vairāku aizvadīto gadu laikā. Tas pat pārsniedzis ienākumu apjomu no zvejniecības. Līdz ar to nostiprinās arī mūsu valūta attiecībā pret citām valūtām, tostarp eiro, britu mārciņu un dolāru.
Manuprāt, Islandes ekonomiskā perspektīva šobrīd ir ļoti pozitīva.
Latvijā ir bažas par bēgļiem, kas ir jāuzņem vienotās programmas ietvaros. Vismaz pašreiz šādi uzņemamo personu skaits ir neliels, salīdzinot ar kopējo skaitu, kas meklē patvērumu. Mēs runājam par skaitu, kas mazāks par tūkstoti. Tomēr mums ir nopietnas bažas par to, kā tas ietekmēs sociālo ainu. Gadījumā, kur runa par valsti kā Islandi, kas mazāka par Latviju, vai jums nav bažu, ka tas līdz nepazīšanai izmainīs sociālo ainu?
Nē. Nedomāju. Vismaz ne kopumā. Tas nav svarīgs politisks jautājums Islandē. Protams, mēs redzam jūsu aprakstītās bažas daudzās Eiropas valstīs, ka sabiedrība piedzīvos pastāvīgas pārmaiņas uz slikto pusi. Vismaz daļa cilvēku daļā Eiropas Rietumvalstu par to nobažījušies. Spriežot pēc tā, ko esmu redzējis un dzirdējis Islandē, un diskusijām, kurām esmu sekojis, mums nav tik lielu bažu. Protams, ir dzirdamas arī šādas balsis. Tomēr kopējais piegājiens ir liberāla politika gan pret bēgļiem, gan citiem, kas vēlas kļūt par Islandes pilsoņiem.
Islande ir ne vien NATO dalībvalsts, bet arī viena no alianses dibinātājvalstīm. Būdama viena no vistālāk ziemeļos esošajām valstīm – vismaz, ja nerunājam strikti ģeogrāfiskā ziņā – ar kādām izjūtām vērojat notikumus NATO alianses vistālāk uz dienvidiem esošajā dalībvalstī Turcijā? Tas, kas notiek vienā NATO dalībvalstī, tomēr atsaucas arī uz plašāku drošības kontekstu šajā laikā.
Protams, mēs esam norūpējušies par notikumu attīstību Turcijā. Domāju, ka Islandes viedoklis ir ļoti līdzīgs tam, ko pauž valstu vadītāji Eiropā un citās demokrātiskās valstīs. Esam visnotaļ norūpējušies, tomēr nedomāju, ka mēs kaut ko varam darīt. Protams, varam paust savu viedokli NATO un tamlīdzīgi.
Kā jau norādījāt, esam viena no dibinātājvalstīm. Amerikāņu klātbūtne militārās bāzes veidā turpinājās no 1951.gada. Viņi pameta Islandi 2005.gadā. Bet Islande vienmēr uzskatīta par stratēģiski svarīgu valsti un domāju, ka pašreizējo notikumu attīstība ziemeļu puslodē atkal palielinājusi Islandes militāri stratēģisko nozīmību.
