“Mums jāiesaista tā dēvētās Sahela G5 valstis – Nigēra, Mali, Čada un Sudāna – un tāpēc Eiropas Savienībai ir aktīvi jārīkojas,” sacīja Salvīni. “Es atkārtoju – savienība atrada papildu trīs miljardus eiro, lai iesaistītu Turciju austrumu robežu apsardzībai. Mūsu Lībijas draugi lūdz līdzīgu iejaukšanos reģionos, no kuriem ierodas imigranti. Nevis par Lībiju, bet par valstīm uz dienvidiem no tās,” teica Salvīni.
Vizītes laikā Lībijā viņš solīja šo jautājumu aktualizēt jau ceturtdien Beļģijas galvaspilsētā Briselē paredzētajā savienības dalībvalstu vadītāju samitā. Savukārt ANO atzītās Lībijas valdības pārstāvis Ahmets Maitīks kopējā preses konferencē kategoriski noraidīja ideju veidot migrantu uzņemšanas un identificēšanas centrus savā valstī.
Tomēr Tripolē septembrī varētu notikt Eiropas Vidusjūras reģiona valstu vadītāju samits, kura laikā tiktu debatēts par migrācijas ierobežošanu.
Politikas eksperti norāda, ka Salvīni šo iniciatīvu izvirzījis, lai bēgļu jautājumu izkustinātu no “mirušā punkta”. Daudzas bloka dalībvalstis atzīst, ka pašreizējās programmas nestrādā, taču nav spējīgas piedāvāt jaunus risinājumus.
Šomēnes izvērsās strīds starp Itāliju un Maltu par to, kurai būtu jāuzņem migrantu kuģis no Lībijas. Itālija uzstāja, ka Malta ir tuvāk, taču galu galā migrantus atraidīja abas valstis un kuģi pieņēma Spānija. Itālija arī brīdināja, ka tā mazāk ieguldīs Eiropas Savienības attīstībā, ja Eiropa, kā uzskata Itālija, turpinās migrāciju uzskatīt tikai par Itālijas problēmu.
