Kā britu raidsabiedrībai BBC atklāja kāds no MH17 katastrofā bojāgājušo radiniekiem, izmeklētāji kā pierādījumus upuru tuviniekiem rādījuši fotogrāfijas, videoierakstus un sarunu ierakstus. Tuvinieki pauduši, ka šī informācija esot izsmeļoša.
„Tā raidīta no teritorijas, kuru kontrolējušas Maskavas atbalstītās teroristu bandas jeb tā dēvētā Doņeckas tautas republika,” vēsta izmeklētāji.
Viņiem izdevies visai precīzi noteikt vietu, kur tas noticis. Raķete ir izšauta no lauka, kas atrodas netālu no Sņižnes, pie Pervomaiskas ciemata. Pēc lidmašīnas notriekšanas, kas prasīja 298 cilvēku dzīvību, raķešu palaidējs atkal aiztransportēts atpakaļ uz Krieviju.
Izmeklētājiem pagaidām nav izdevies noskaidrot to cilvēku personības, kuri konkrēti izšāvuši raķeti, taču izmeklētāju rīcībā esot simt aizdomās turamo saraksts.
„Viņu vidū ir personas, kas varētu būt organizējušas raķešu palaišanas iekārtas konvojēšanu un devušas pavēles,” sacīja nīderlandiešu prokurors un izmeklētāju grupas vadītājs Freds Vesterbeke. Izmeklētāji norāda, ka tagad ir ļoti būtiski atklāt, kurš deva pavēli izšaut raķeti. Līdz ar to pēc šiem rezultātiem pilnībā ir izslēgta versija, ka reisa MH17 lidmašīnas katastrofu varētu būt izraisījušas tehniskas problēmas vai arī, ka to būtu notriecis kāds cits lidaparāts.
Izmeklētāji norādījuši, ka ir lielas iespējas vainīgos saukt pie atbildības tiesā.
Tomēr izmeklētāji nav norādījuši, ka vainīga ir Krievijas valsts.
Starptautiskās izmeklēšanas grupas, kurā darbojas Nīderlandes, Austrijas, Malaizijas, Beļģijas un Ukrainas pārstāvji, darbība atbalstīta ar ANO Drošības padomes rezolūciju.
Krievija uz izmeklēšanas rezultātiem reaģējusi, nosaucot tos par stipri politizētiem.
„Tas ir ļoti provokatīvs apgalvojums, un tam nav nekāda sakara ar izmeklēšanu traģēdijā, kas dzēsusi tik daudzu cilvēku dzīvību,” tā izteicies Krievijas Neatkarīgas valsts federācijas parlamentārās komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis, piebilstot, ka šādu paziņojumu galvenais mērķis ir izstumt Krieviju no globālās politikas un informācijas telpas.
Savu vainu nolieguši arī separātisti, sakot, ka viņu rīcībā nedz esot šāda tehnika, nedz arī cilvēki, kuri prastu raķeti palaist.
Arī Krievija jau īsi pēc traģēdijas centās sniegt savu versiju par notikušo, izplatot satelīta uzņēmumus, kuros it kā redzams, ka raķeti palaiduši Ukrainas bruņotie spēki. Vēlāk dažādās versijas un scenāriji mainījās, līdz Krievija atzina, ka lidmašīna tiešām notriekta ar „Buk”, taču šī tehnika vairs neesot Krievijas militāro spēku arsenālā.
Krievija arī joprojām bloķē Nīderlandes lūgumu ANO izveidot īpašu MH17 lietas izmeklēšanas tribunālu, līdzīgi kā pēc kara noziegumiem Balkānos, ar centru Nīderlandē.
Iepriekš arī Nīderlandē izveidota izmeklētāju komanda pavēstīja, ka MH17 lidmašīna ir notriekta ar Krievijā ražotu "BUK" raķeti. Tā trāpījusi pa lidmašīnas kreiso spārnu, un lidaparāts vairs nevarēja turpināt ceļu un nokrita. Visticamāk, pasažieri trāpījuma brīdī zaudēja samaņu.
Arī starptautisko pētnieku grupa „Bellingcat”, kas nodarbojas ar dažādu militāro jautājumu izpēti, izmantojot brīvi pieejamus informācijas avotus, apgalvoja, ka Krievijas armijas vienības ir saistītas ar Malaizijas aviolīniju pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainas austrumos.
Lidmašīna tika notriekta 2014.gada vasarā virs teritorijas, ko kontrolēja prokremliskie kaujinieki. Katastrofā gāja bojā visi 298 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.
