Pēc izmeklētāju versijas lidmašīnu notrieca no raķešu iekārtas “BUK”, kas piederēja Krievijas armijas Pretgaisa aizsardzības spēku 53. Kurskas brigādei.
Pēc izmeklētāju versijas ar lidmašīnas katastrofu varētu būt saistīti:
- Atvaļinātais Krievijas armijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes virsnieks Sergejs Dubinskis;
- Krievijas gaisa desanta spēku rezerves apakšpulkvedis Oļegs Pulatovs;
- Pašpasludinātās Donbasa Tautas Republikas (DTR) aizsardzības ministrs Igors Strelkovs;
- Ukrainas pilsonis, DTR izlūkošanas nodaļas komandieris Leonīds Harčenko.
Izmeklētāji uzskata, ka Dubinskis, Pulatovs un Strelkovs pašlaik dzīvo Krievijā, bet Harčenko – Austrumukrainā, teritorijā, kuru nekontrolē valsts valdība.
Visi četri izsludināti starptautiskajā meklēšanā, bet lietu plānots nodot Nīderlandes tiesā līdz gada beigām. Procesu plānots uzsākt 2020. gada martā.
Izmeklēšanas grupas pārstāvji atzinuši, ka neplāno vērsties pie Krievijas varas iestādēm ar lūgumu izdot aizdomās turētos, jo apzinās, ka Krievijas konstitūcija liedz savu pilsoņu izdošanu citām valstīm. Tajā pašā laikā izmeklētāji lūgs Krieviju pašu nopratināt aizdomās turētos.
Izmeklētāji gan uzsvēra, ka līdz šim Krievija atteicās atbildēt uz izmeklēšanas jautājumiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz krievu militārpersonu saistību ar lidmašīnas katastrofu un izvirza alternatīvas versijas.
Arī bijušais pašpasludinātās “Doņeckas tautas republikas” līderis Igors Girkins speciāli sasauktajā preses konferencē vēlreiz atkārtoja, ka prokrieviskie kaujinieki notikušajā aviokatastrofā neesot vainīgi.
Nīderlandes ģenerālprokurors Freds Vesterbeke paziņojis, ka aizdomās turamajiem tiks nosūtīti starptautiskie aresta orderi un personas tiks iekļautas arī valstu un starptautiskajos meklēto personu sarakstos. Tiesas process pret visām četrām slepkavībā apsūdzētajām personām sāksies nākamā gada 9. martā.
Izmeklēšanas komisija atzīst, ka savos atzinumos ir ņēmusi vērā arī Krievijas puses sniegtos, viņu pašu veiktās izmeklēšanas rezultātus, taču tie neesot bijuši visai pārliecinoši. Kā norāda Freds Vesterbeke, Krievijas līdzšinējās darbības neliecina par vēlmi sadarboties.
"Mums tagad ir informācija un pierādījumi, ka Krievijas Federācija ir iesaistīta šajā traģēdijā un šajā noziegumā. Vienā vai otrā veidā. Dienu pēc 17. jūlija viņi varēja mums pateikt, kas ir noticis. Es esmu pārliecināts, ka viņi zina, kas notika. Tas tāpēc, ka tika izmantota „BUK” iekārta no 53. brigādes. Viņi to zina, un mums šī informācija netika sniegta. Es to nesauktu par sadarbību!" teicis Vesterbeke.
Visticamāk, apsūdzētie tiks nopratināti neklātienē, jo Krievija nepieļauj tās pilsoņu izdošanu tiesāšanai citās valstīs. Arī Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko, runājot par apsūdzētā ukraiņu pilsoņa tiesāšanu, solīja piemērot līdzīgu scenāriju:
"Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos un centīsimies arestēt šo personu. Ja mums veiksies, mēs organizēsim video nopratināšanu ar holandiešu izmeklētājiem, jo to paredz līgums starp Ukrainu un Nīderlandi. Mēs arī piemērosim šai personai tiesas uzlikto sodu," teicis Lucenko. Izmeklēšanas komisijas paziņojumus pirmais komentējis Igors Girkins, pilnībā noraidot apgalvojumus, ka viņš vai viņam pakļautie kaujinieki būtu saistīti ar šīs lidmašīnas notriekšanu.
Tikmēr Krievijas puse, komentējot izmeklēšanas komisijas ziņojumu, norāda, ka par pierādījumiem ir izmantoti novecojuši un no sociālajiem tīkliem iegūti dati. Tieši tāpēc Maskava atkārtoti norādījusi, ka izmeklēšana ir bijusi atkarīga no nekompetentiem avotiem. Krievijas ģenerālprokurora vietnieks Nikolajs Vinničenko norādījis, ka neapšauba visu no sociālajiem tīkliem iegūto informāciju, taču Apvienotā izmeklēšanas komisija esot pārāk viegli paļāvusies uz nepārbaudītiem datiem, ignorējot neapgāžamos Krievijas puses sniegtos pierādījumus.
KONTEKSTS:
2014.gada 17.jūlija pēcpusdienā bojā gāja visi 298 cilvēki, kas atradās aviokompānijas "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnā reisā no Amsterdamas uz Kualalumpuru. To notrieca Ukrainas austrumos, kur tobrīd nesen bija uzliesmojusi karadarbība, Kremļa atbalstītajiem separātistiem cenšoties savā kontrolē pārņemt vairāk teritorijas. Divas trešdaļas – 193 upuri – bija nīderlandieši.
Nīderlandes valdība paziņoja, ka visi aizdomās turētie lidmašīnas notriekšanas lietā tiks tiesāti Nīderlandē. Šādu lēmumu kopīgi pieņēmušas izmeklēšanā iesaistītās valstis – Austrālija, Beļģija, Malaizija, Nīderlande un Ukraina.
Starptautiskā izmeklēšanā jau iepriekš tika secināts, ka lidmašīna tika notriekta ar raķeti no iekārtas "Buk", kas Ukrainā ievesta no Krievijas un izšauta no Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas. Tomēr līdz šīm nav nākts klajā ar paziņojumu, kurš palaida raķeti un ir atbildīgs par lidmašīnas notriekšanu.
Krievija izmeklēšanas secinājumus noraida, tā savulaik ANO Drošības padomē arī bloķēja īpaša tribunāla izveidi un lidmašīnas notriekšanā vaino Kijevu.
