Pēc garām diskusijām un vairākkārtējām neveiksmēm 196 pasaules valstu pārstāvjiem aizvadītā gada decembrī beidzot bija izdevies noslēgt vēsturisko Parīzes Klimata nolīgumu. Tas tiek uzskatīts par vienu no ambiciozākajiem dokumentiem cīņā ar klimata pārmaiņām.
Tomēr, lai šis līgums stātos spēkā, bija nepieciešams, lai to ratificētu vismaz 55 valstis, kas atbild par vismaz 55% no siltumnīcas gāzu emisijas apjoma. Pirms mēneša šī latiņa tika sasniegta, un tādēļ 4. novembrī Parīzes Klimata vienošanās oficiāli stājas spēkā.
ANO Starptautisko nolīgumu nodaļas vadītājs Santjago Viljalpando saka, ka Parīzes vienošanās stāšanās spēkā ir notikusi diezgan strauji, ņemot vērā izvirzītos priekšnosacījumus.
„Tā ir ļoti gudra prasība, jo tā nodrošina, ka pirms līguma stāšanās spēkā tiek savākta kritiskā valstu masa, kas spēj sniegt adekvātu atbildi klimata pārmaiņām,” norādīja Viljalpando.
„Protams, ka 55 valstis nav mūsu galīgais mērķis. Mēs sagaidām, ka Parīzes vienošanās sasniegs pasaules mērogu. Tādu pasaules mērogu, kādu jau ir sasniegušas vairākas citas vienošanās vides aizsardzības jomā. Tās lieliski parāda kā starptautiskā sabiedrība var apvienot spēkus, lai cīnītos ar draudiem cilvēcei,” pauda ANO Starptautisko nolīgumu nodaļas vadītājs.
Latvija Parīzes vienošanos vēl nav ratificējusi. Tikai šī gada oktobrī šis process ir oficiāli uzsākts valdībā.
Vēlāk savs vārds būs jāsaka arī Saeimai. Daži uzskata, ka ar līguma ratifikāciju nebūtu jāsteidzas, pirms nav pabeigtas diskusijas par to, ko tas īsti nozīmēs Latvijai.
Par šo jautājumu tagad spriež Eiropas Savienības (ES) eksperti un vides ministri, jo dažām Eiropas valstīm būs jādara krietni vairāk nekā citām. Eiropas Komisija (EK) Latvijai pašreiz piedāvā līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 6% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tas ir trešais zemākais mērķis starp visām ES valstīm.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) paziņojumā uzsver, ka kopumā Latvija ir apmierināta ar šo mērķi, lai gan diskusijas vēl turpinās par atsevišķiem tehniskiem aspektiem.
Jāsaka, ka tādām valstīm kā Vācija, Nīderlande vai Somija ir izvirzīti krietni ambiciozāki mērķi. Arī tur ir vērojama neapmierinātība ar to, ka šīm valstīm ir jāuzņemas tik liels slogs.
Turpretī vides aktīvisti uzsver, ka patiesībā būtu jādara vēl vairāk, jo planētas sasilšana par diviem grādiem jau nozīmēs jūtamas pārmaiņas dabā un līdz ar to arī mūsu ikdienā.
Diskusijas par Parīzes Klimata vienošanās praktisko piemērošanu jau šomēnes turpināsies jaunajā samitā Marokā.
