Tulkojuma kļūda - tā Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu attaisnoja savus izteikumus par to, ka poļi sadarbojušies ar nacistiem. Patiesībā viņš domājis - daži poļi, nevis visa nācija.
Bet Netanjahu centieni glābt situāciju daudz nelīdzēja, jo dažas dienas vēlāk viņa virzītais ārlietu ministrs gāja vēl tālāk un citēja Izraēlas ekspremjeru, kurš teicis, ka poļi uzņēmuši antisemītismu caur mātes pienu.
#IsraElections2019 | 'No one will tell us how to express ourselves, or how to remember our fallen,' Acting FM @Israel_katz tells @NuritBen and @BismuthBoaz following Poland-Israel Holocaust row: pic.twitter.com/8XsQnIEvxL
— i24NEWS English (@i24NEWS_EN) February 17, 2019
Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds “Pasaules panorāmai” norādīja, ka “tas, ko poļi absolūti pamatoti un taisnīgi saka, - nevar vilkt vienādības zīmi”.
“Tas, ko poļi mēģinājuši paskaidrot - piedošanu, tās nav bijušas poļu koncentrācijas vai nāves nometnes, tāpat kā Salaspils nav bijusi latviešu veidota koncentrācijas nometne. Tā bija fašistu, nacistu režīma realizēts projekts,” skaidroja Sprūds.
Vēsturē ir ne mazums liecību par poļiem, kas centās brīdināt pasauli par ebreju masu slepkavībām, tomēr holokausta pētniekiem ir arī pietiekami daudz pierādījumu par poļiem, kas vērsās pret ebrejiem.
Tāpēc Polijā šī ir ļoti sensitīva tēma - pirms gada Polijas valdība poļu nāves nometņu pieminēšanu padarīja par sodāmu aktu. Izraēla tolaik asi iebilda, jo redzēja to kā holokausta noliegumu. Taču pēc ASV iejaukšanās Polija sodus mīkstināja un kopš tā laika centusies atjaunot attiecības.
Arī Netanjahu, neskatoties uz nesenajiem kašķiem, vienmēr centies turēt Poliju un pārējās Višegradas valstis rokas stiepiena attālumā.
“Tās ir četras valstis, kurām ir zināma ietekme uz Eiropas lietām. Un tas, kas ir ļoti svarīgi arī Izraēlai, ka Polija ir tomēr ļoti proamerikāniska, protransatlantiska. Poļi organizēja šo konferenci Varšavā, kas bija faktiski konference, lai lielā mērā runātu par Irānu,” norādīja Sprūds.
Višegradas četrinieks – Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija - ir tās Eiropas Savienības (ES) valstis, kas nav tik kritiskas pret Izraēlas attieksmi palestīniešu konfliktā. Arī pērn, kad ASV pārcēla savu vēstniecību uz Jeruzalemi, tieši Ungārija un Čehija bloķēja kopīgu ES ziņojumu, kas gribēja nosodīt šo soli. Šīs valstis ir arī diezgan atvērtas Irānas līguma laušanai, pret ko stingri iebilst ES kodols Vācija un Francija. Un tomēr, kad runa ir par sensitīvajiem vēstures jautājumiem, šī šķietami dabīgā alianse kļūst pavisam neērta.
