Janukovičs paziņojis, ka joprojām uzskata sevi par likumīgu Ukrainas prezidentu, kuru ievēlējusi ukraiņu tauta, teikts Janukoviča paziņojumā Krievijas masu medijiem.
Janukoviča atrašanās vieta joprojām nav zināma, daži masu mediji iepriekš vēstījuši, ka viņš it kā atrodoties Krievijā, taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.
„Man un maniem līdzgaitniekiem tiek izteikti draudi par izrēķināšanos. Esmu spiests lūgt Krievijas Federācijas varas iestādes garantēt man personīgo drošību un pasargāt no ekstrēmistu darbībām,” teikts Janukoviča paziņojumā Krievijas masu medijiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Krievijas masu mediji, atsaucoties uz avotiem varas struktūrās, ziņo, ka Janukoviča lūgums tika pieņemts Krievijas teritorijā.
„Ņemot vērā to, ka Janukovičs lūdzis Krievijas varasiestādēm garantēt viņa drošību, informēju, ka viņa lūgums ir apmierināts Krievijas teritorijā,” avotu varas struktūrās citē aģentūra „Interfax”.
Tikmēr jaunās Ukrainas varas premjera amata kandidāts Arsēnijs Jaceņuks uzrunā parlamentam ceturtdien pauda cerību, ka Krievija neatbalstīs separātistus un bijušās amatpersonas, pret kurām ir ierosinātas krimināllietas par masu slepkavībām un noziegumiem pret cilvēci.
„Pirmkārt, es ar to domāju Viktoru Janukoviču,” uzsvēra Jaceņuks.
Viņš aicinājis Krieviju veidot ar Ukrainu partnerattiecības un ievērot iepriekš noslēgtos līgumus, ziņo Ukrainas masu mediji.
Savukārt jaunās koalīcijas kandidāts uz pirmo vicepremjera amatu Vitālijs Jareme parlamenta kuluāros klāstījis, ka Ukraina varētu lūgt Krievijai izdot Janukoviču, ziņo „RBK – Ukraina”.
„Mēs vērsīsimies pie Krievijas prezidenta, tiesībsargājošajām iestādēm, ģenerālprokurora, lūdzot izdot Ukrainai Janukoviču, lai nodotu viņu tiesai un sauktu pie atbildības,” uzsvēra Jarema.
Jau ziņots, ka Janukoviča ataršanās vieta nav zināma, un viņš ir izsludināts meklēšanā. Viņš savu rezidenci Kijevā pameta 21.februārī, pēc tam, kad tika panākta vienošanās ar opozīciju par mierīgu situācijas noregulējumu.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
