"Lielākās bažas Japānas un Krievijas attiecībās ir par Ziemeļu teritorijām, kas ir Japānas teritorijas, pār kurām Japānai ir suverēnās tiesības, bet kuras pašlaik Krievija ir nelikumīgi okupējusi,'' lasāms ikgadējā ziņojumā par diplomātijas politiku.
Japānas Ārlietu ministrija iepriekšējo reizi šo frāzi salu statusa aprakstīšanai izmantoja 2003. gadā savā ikgadējā politikas ziņojumā.
Citus gadus Japānas diplomāti ziņojumā izvēlējās nelietot frāzi "nelikumīgi okupētās" salas.
Pirms mēneša Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija pārtrauc sarunas ar Japānu par oficiāla miera līguma noslēgšanu pēc Otrā pasaules kara, jo Maskavai netīk Tokijas reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Starp Japānu un Krieviju pēc Otrā pasaules kara joprojām nav noslēgts oficiāls miera līgums, jo starp abām valstīm pastāv teritoriālas domstarpības.
1945. gadā Padomju armijas okupēto Kuriļu salu dienviddaļu Japāna joprojām uzskata par savām Ziemeļu teritorijām. Tokija pretendē uz Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salām, atsaucoties uz divpusējo 1855. gada Traktātu par tirdzniecību un robežām.
Maskava savukārt uzskata, ka Krievijas suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma.
Tāpat kā visa civilizētā pasaule, Japāna, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir vērsusi pret Maskavu bargas sankcijas.
Vienlaikus piektdien publicētajā ziņojumā Japāna piesardzīgi izteicās par Ķīnu, lai gan iepriekš Tokija ir paudusi bažas par Pekinas jūras spēku pieaugošo aktivitāti reģionā.
"Ir svarīgi veidot konstruktīvas un stabilas Japānas un Ķīnas attiecības,"
lasāms ziņojumā, kurā gan paustas bažas par Pekinas "mēģinājumiem ar spēku mainīt "status quo" Austrumu un Dienvidķīnas jūrās".
