Viņš atzīmēja, ka ES ekonomikā vērojama pozitīva dinamika. ES kopējā izaugsme sasniedz ap 2%, un tā ir lielāka par Amerikas Savienoto Valstu tautsaimniecības pieaugumu.
Pēc Junkera teiktā, bezdarba rādītāji ES ir zemākie pēdējo deviņu gadu laikā. Tāpat ir pamats lepoties ar ES investīciju plānu. Aizdevumi ir izsniegti vairāk nekā 220 miljardu eiro apmērā. Bankām ir resursi aizdevumiem uzņēmumiem, kas var radīt jaunas darba vietas.
"Desmit gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Eiropa beidzot piedzīvo atkopšanos. Un līdz ar to aug arī mūsu pašapziņa. Visu 27 valstu līderi, Eiropas Komisija un parlaments atgriež Eiropu mūsu savienībā, un visi kopā mēs atgriežam vienotību mūsu savienībā," teica EK vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka 27 ES valstu vadītāji atkal apstiprinājuši apņēmību darboties ES vārdā. Tas liecina, ka ES "burās pūš vējš". Šis brīdis ir jāizmanto, jo tāda vienmēr nebūs. Tagad ir laiks būvēt Eiropu, citādi, kā teicis rakstnieka Marks Tvens, "pēc daudziem gadiem būsim sarūgtināti par to, ko neizdarījām".
"Mēs esam sākuši labot mūsu kopējās Eiropas mājas jumtu. Bet šis darbs ir jāpabeidz, kamēr saule vēl spīd," savā runā Eiropas Parlamentā Strasbūrā uzsvēra Junkers.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad Eiropā valdīja ekonomiskā un migrācijas krīze, bet Lielbritānijā tikko bija noticis izstāšanās referendums, šoreiz Junkers lielāku uzmanību veltīja jau dažādu sasniegumu uzskaitīšanai un nākotnes plāniem.
Junkers izklāstīja vairākus priekšlikumus un prioritātes nākamajam gadam. Tās skar starptautisko tirdzniecību, cīņu klimata pārmaiņām un migrāciju. Viņš akcentēja arī nepieciešamību izveidot jaunu kiberdrošības aģentūru, kas stiprinātu Eiropas aizsardzību pret šādiem uzbrukumiem.
Tāpat līdz 2025. gadam būtu nepieciešams izveidot padziļinātu sadarbību aizsardzības jomā. Tā ir vajadzīga un arī NATO to sagaida no Eiropas, teica Junkers.
Vēl EK vadītājs akcentēja, ka vēlas nostiprināt ES tirdzniecības programmu. ES ir atvērta tirdzniecībai ar valstīm ārpus ES, tomēr šādai attieksmei ir jābūt abpusējai un "mums jāsaņem tas pats pretim".
Viņš norādīja, EK ir iesniegusi 80% priekšlikumu, kas solīti pilnvaru sākumā. Līdz nākamā gada maijam plānots iesniegt pārējos 20% no likumprojektiem.
Īpaši tika pieminēts arī mūsu reģions. Junkers noraidīja tā dēvētās divu ātrumu Eiropas ideju un pasvītroja, ka mūsu kontinentam būtu jāelpo gan ar Austrumu, gan ar Rietumu plaušu, citādi Eiropa nosmaks. Tāpat viņš akcentēja Baltijas valstu simtgadi.
"Nākamgad es plānoju pievērst īpašu uzmanību Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Rumānijai, jo šīs četras valstis 2018. gadā atzīmēs savu simtgades jubileju. Tiem, kuri vēlas būvēt mūsu kontinenta nākotni, ir jāzina un jāciena arī mūsu kopējā vēsture. Un šo četru valstu vēsture ir tās neatņemamā sastāvdaļa. Bez tām Eiropa būtu nepilnīga," sacīja EK vadītājs.
Tika piesaukts arī jautājums par sliktākas kvalitātes pārtikas un sadzīves produktiem, ko lielās korporācijas tirgo Austrumeiropā un Centrāleiropā. Junkers sacīja, ka slovāki ir pelnījuši, lai viņu zivju pirkstiņos būtu tikpat daudz zivju kā visur citur. Savukārt ungāri pelnījuši, lai viņu gaļas produktos būtu tikpat daudz gaļas kā visur citur.
Tomēr ne gluži viss Junkera sacītais bija mūsu reģionam pa prātam. Citstarp EK vadītājs vairākkārt pieskārās visnotaļ strīdīgajai Norīkoto darbinieku direktīvai.
Junkers pasvītroja, ka Eiropā nevar būt otrās šķiras darbinieku. Tādēļ visiem vienā valstī strādājošajiem būtu jāsaņem vienāds atalgojums par vienu un to pašu darbu.
Latvija un citas mūsu reģiona valstis iebilst pret šo ieceri, jo tā uzliks par pienākumu arī mūsu uzņēmumiem maksāt krietni augstākas algas saviem darbiniekiem, kuri tiek nosūtīti darbam Rietumeiropas valstīs. Tādēļ mēs vairs nevarēsim konkurēt ar darbaspēka izmaksām. Junkers atzina, ka šis priekšlikums izsauc pretrunīgas reakcijas. Tomēr aicināja meklēt kompromisu.
Tāpat tika dots arī mājiens Polijai, kas atsakās pildīt ES Tiesas spriedumu Belovežas gāršas koku izciršanas jautājumā. Junkers mudināja visas valstis ievērot likuma varu.
Vairums Eiropas Parlamenta deputātu ar atzinību uztvēra EK vadītāja paustās idejas. Arī Francijas prezidents, kā arī Itālijas, Spānijas, Maltas un Dānijas premjers bija starp tiem, kuri tviterī ir izteikuši atbalstu vairākām Junkera iecerēm.
Lai cik bieži arī neizskanētu pārmetumi, ka ES institūcijas atrodas tālu un iedzīvotāji nesaprot, ar ko tās īsti nodarbojas, tomēr aptaujas liecina, ka tā saucamajai “Briselei” eiropieši bieži vien uzticas vairāk nekā pašu valdībai un parlamentam. Pavasara “Eiropabarometra dati liecina, ka Latvijā Eiropas Savienībai uzticas 48% aptaujāto, bet Latvijas valdībai tikai 28 %, savukārt Latvijas Parlamentam - vien 20%.
Latvijas eiroparlamentārieši Junkera vīziju vērtē dažādi
Junkers nākotnes Eiropu redz kā viena ātruma Eiropu – kas nozīmētu, ka visas valstis ieviestu eiro, ka visas būtu Šengenas zonā – arī Rumānija un Bulgārija, un pēc dažu kritēriju izpildes arī Horvātija. Tāpat Junkers runāja par kopīga Eiropas finanšu ministra amata izveidi, par EK un Eiropadomes prezidentu amatu apvienošanu vienā – spēcīgā amatā. Šis būtu nopietns solis federālas Eiropas virzienā. Ļoti atšķirīgi Junkera vīziju vērtēja Latvijas eiroparlamentārieši.
"Es domāju, ka nav šīs valstis jāspiež eirozonā, lai arī formālā puse no līgumiem to paredz," saka Roberts Zīle (Nacionālā apvienība). "Bet gan "Brexit" jautājums, gan tas, ka ekonomika attīstās pēdējos gadus ES – tas radīja šodienas milzīgo ambīciju: nekāda daudzu ātrumu Eiropa, tagad spiedīsim visus kopā ar varu. Es nezinu, ko darīs ar tām valstīm , kas to negribēs darīt, kuru demokrātiski ievēlētās valdības to nevēlēsies darīt. Es domāju, ka tas ir zināms strupceļš. Te tika ielikts tik daudz ambīciju, kuras skaidrs, ka nepiepildīsies. Es es ceru – ka liela daļa nepiepildīsies," atzīst Zīle.
"Laiku pa laikam augsta līmeņa vadītājiem šādas runas ir jāsaka," pauž Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ("Vienotība"). "Politiskā prakse pati ienes tajā labojumus, jo ne visu, kas būtu nepieciešams un kas nāktu par labu Eiropai un Eiropas iedzīvotājiem ir iespējams īstenot dažādu kalendāro notikumu iespaidā un arī mainīgās realitātes iespaidā," norāda Kalniete.
Citādāks skatījums ir Aleksejam Mamikinam ("Saskaņa"). "Es uzskatu, ka ES jākļūst par konfederāciju vai federāciju kaut kādā nākotnē. [Junkers] to verbalizēja kārtējo reizi. Principā, ja mēs iesim federalizācijas ceļu un nepieaugs eiroskeptiķu balsis un balsu skaļums Eiropā, tad tas viss ir reāli," norāda Mamikins.
"Es neteiktu, ka tā būtu virzība uz federālu Eiropu," iebilst Valdis Dombrovskis ("Vienotība"). "Kopumā runa piedāvā pabeigt daudzas no tām iniciatīvām, kas pašreiz jau tiek īstenotas – tā ir ciešāka sadarbība tādās jomās kā piemēram drošība, cīņa pret terorismu, arī ārējā drošība. Tiek piedāvāts īstenot šos pasākumus esošā Lisabonas līguma ietvaros," norādīja Dombrovskis.
EK ikgadējo atskaiti un diskusijas Eiropas Parlamentā iespējams vērot šeit:
