Medijs atsaucas uz Helsinku Universitātes Seismoloģijas institūta atskaiti un vēsta, ka zinātnieki 20. un 21. oktobrī fiksējuši zemūdens sprādzienus pie Krievijas pilsētām Primorskas un Viborgas.
Kopumā četras eksplozijas notikušas apmēram 40 kilometrus no vietas, kur sākas gāzesvada "Nord Stream 1" atzars.
Pirmais sprādziens fiksēts apmēram pusvienos dienā, bet pēdējais – apmēram pusseptiņos vakarā. Sprādzienu cēloņi tiek noskaidroti, un seismologi pieļauj iespēju, ka tie, visticamāk, notikuši kuģošanas kanāla padziļināšanas vai militāru mācību dēļ.
Tomēr netiek izslēgta diversija pret gāzes vadu, jo mērījumu stacijas līdzīgas eksplozijas fiksēja septembra beigās, kad tika nopietni sabojāti abi "Nord Stream" cauruļvadi un radās gāzes noplūdes. Toreiz Zviedrijas varas iestādes secināja, ka, iespējams, notikusi sabotāža. Gāzes vadiem bija pievērsta pastiprināta uzmanība pēc Krievijas gāzes piegāžu apturēšanas Eiropai.
KONTEKSTS:
27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz vairākās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums.
"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
