Ukrainas fronti sasniegusi kārtējā palīdzības krava no Latvijas, ko organizē daudzi Latvijas zemnieki un citi atbalstītāji Normunda un Klaidas Kalniņas vadībā. Kareivjiem ziedotie auto piekrauti pilni. Tajos ir gan ģeneratori, gan roku un kāju sildītāji, ierakumu sveces un pat pašceptas piparkūkas.
Vienu no šiem auto uz frontes līniju vada tur karojošais latvietis Juris Jurašs, 13. Saeimas deputāts, kurš pavasarī nolika mandātu pēc pievienošanās Ukrainas spēku brīvprātīgo bataljonam "Karpatskij sič".
"Esam netālu no Limanas, tas sektors, daži desmiti kilometru. Vienā no karstākajiem sektoriem. Cīnāmies," pastāstīja Jurašs.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd frontē aktuāls ir jebkas, kas dod siltumu. Ģeneratori, ierakumu sveces. "Tas, ko karavīri izdzīvo, tas tiešām ir pārcilvēcīgs kaut kas. Nedēļām zem klajas debess, drēbes izžūst uz ķermeņa. Vīri visi ir dubļos. Un reizēm uz spēka izsīkuma robežas.
Ja pats tu esi nosalis, rokas, kājas, tad vispār ir grūti mobilizēties un domāt, kā vari aizstāvēties, iet uzbrukumā.
Jebkas, kas sasilda rokas, kājas, vienalga siltās drēbes, termoveļa, viss ir nepieciešams," skaidroja Jurašs.
Katrs atkarotais zemes metrs dod uzvaras garšu, bet karavīri cīnās arī ar šaubām un bailēm. "Noskaņojums ir kā šūpolēs. Mijas no ļoti liela emocionāla pacēluma, kad ir uzvara, dinamika uz priekšu, kad tiek atbrīvots viens ciems pēc otra. Un tad ir lietas, kas atsēdina," pastāstīja Jurašs.
To, ka Latvijā turpina atbalstīt Ukrainā karojošos, frontē novērtē: "Es ar patiesu lepnumu saku: Latvija ir labākā. Latvieši ir labākie. Un to novērtē ne tikai paši latvieši, kas ir bataljonā, un ukraiņi, bet mums ir daudzu citu valstu pārstāvji, mums vairāk nekā 20 dažādu valstu pārstāvji."
"Nav ne mazāko šaubu, ka uzvara būs mūsu," piebilda Jurašs.
Tieši tādēļ Jurašs aicina atbalstītājus nepagurt, jo katrs ziedojums frontē ir liela vērtība, kas sasilda un dod spēku turpināt.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
