Kā norādīja Lietuvas sabiedriskie mediji, piemineklis Rīgā bija Baltijas valstīs lielākais padomju laikus slavinošais piemineklis, bet igauņu kolēģi atsaukušies uz Latvijas prezidentu Egilu Levitu, kurš uzteica šī padomju simbola pazušanu no galvaspilsētas.
Vairākos citos rietumu medijos, tostarp “BBC” un “Deutsche Welle”, skaidrota pieminekļa pretrunīgā vēsture un tā nozīme, ik gadu piesaistot Kremļa simpatizētājus. Tāpat mediji pieļauj, ka Latviju varētu piemeklēt līdzīgs scenārijs kā Igauniju, pret kuru pēc padomju tanka aizvākšanas tika vērsts nepieredzēti spēcīgs kiberuzbrukums.
Britu izdevums “The Guardian” savukārt norādīja, ka Polija, kas arī ir apņēmusies likvidēt vairākus padomju karavīriem veltītus pieminekļus, jau arī ir saskārusies ar Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas atbildi, jo ar zemi ir nolīdzināta poļu pretestības karavīru kapsēta Baltkrievijā.
Jāatzīmē, ka Krievijas medijos pieminekļa obeliska nojaukšanai pievērsta salīdzinoši maza uzmanība, vien atzīstot, ka šāds fakts ir noticis.
KONTEKSTS:
Būvlaukumu pieminekļa nojaukšanai Uzvaras parkā sāka iekārtot 22. augustā, bet dienu vēlāk tika nogāztas pieminekļa kompleksā esošās karavīru skulptūras, un vēl dienu vēlāk – arī sievietes tēla statuja. Savukārt 25. augustā vairāku stundu kalšanas darbu rezultātā nogāzts 79 metrus garais obelisks.
Rīgas pašvaldībā atklāja, ka darbi ritēja ātrāk nekā pēc plāna. Saskaņā ar likumu piemineklis bija jānojauc līdz 15. novembrim, savukārt ar būvniekiem noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam jāpabeidz būvdarbi šajā teritorijā.
Uzvaras parkā demontētā padomju pieminekļa vietā īstermiņa plāns paredz izveidot jauniešu atpūtas un sporta laukumu, savukārt par ilgtermiņa plānu vēl būs nepieciešama sabiedrības iesaiste un diskusijas, atzina Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
