Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Pasaules Veselības organizācija atkārto, ka, lai veiksmīgi iegrožotu koronavīrusu, “jātestē, jātestē, jātestē”. Bez testēšanas mēs nekādi nevaram izprast šo pandēmiju un sekmīgi ar to cīnīties, piebilst ar Oksfordas Universitātes līdzdalību īstenotā pandēmijas statistikas apstrādes projekta “All of Our World in Data” dalībnieki.
Gandrīz kolektīva atbildība
Turpat vai visās valstīs iedzīvotāju testēšanu nolūkā atklāt Covid-19 ierobežo ne tikai testu komplektu trūkums, bet arī nepietiekamā laboratoriju caurlaides spēja. Pat ja tās strādā diennakti, nav reāli veikt analīzes visiem iedzīvotājiem (bet tieši šāds mērķis tiek izvirzīts ideālā gadījumā) ierobežotā termiņā (laika periodam jābūt pēc iespējas īsākam – tas, kurš bijis vesels no rīta, vakarpusē var jau būt inficējies). Paātrināt procesu un ieekonomēt resursus, iespējams, spēj tā dēvētās kohortas analīzes metodika.
Šīs metodes būtība ir šāda – nolūkā noteikt vīrusa klātbūtni tiek pārbaudīta nevis katra atsevišķa uztriepe, kas ņemta no pacienta deguna vai kakla, bet gan savāktais bioloģiskais materiāls tiek apvienots grupā, piemēram, no desmit paraugiem.
Ja kopējā analīze ir negatīva, tātad arī katrs atsevišķais paraugs nesatur koronavīrusu. Ja grupas rezultāts ir pozitīvs, šie desmit cilvēki nodod paraugus atkārtoti, un nu jau uztriepes tiek pētītas katra atsevišķi.
Metodes efektivitāte pierādīta praksē. Žurnāls “Stanford Medicine” ziņo , ka februāra vidū ASV Stenforda Universitātes virusoloģijas laboratorijā tika paņemti paraugi analīzēm nolūkā noteikt saslimšanu 2888 Sanfrancisko un tās piepilsētu iedzīvotājiem. Viņi visi vērsās pēc palīdzības pie ārstiem saistībā ar elpošanas orgānu saslimšanas simptomiem. Visiem tika paņemtas uztriepes no aizdegunes, un biomateriāls tika apvienots grupās pa desmit un pa deviņām uztriepēm – vienkāršāk sakot, sajaukts. No 292 izveidotajām grupām koronavīruss tika atrasts tikai divās. Atkārtota pacientu no šīm divām grupām uztriepju analīze parādīja, ka katrā no grupām ir viens SARS-CoV-2 nēsātājs.
Pētījuma vadītājs Stenforda Universitātes profesors Bendžamins Pinskis uzskata, ka šī metodika var būt noderīga, ja epidēmija nav kulminācijā, bet ir slimības uzliesmojuma sākums kādā reģionā, kad vīruss tikai sāk izplatīties, un varas iestādēm steidzami jāveic pasākumi.
Atsevišķi izvēlētie
Zviedrijā, kur varas iestādes nolēmušas neieviest stingrus ierobežojošus pasākumus atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm, martā un aprīlī notika Stokholmas iedzīvotāju testēšana izlases kārtībā, lai novērtētu inficēšanās ar koronavīrusu līmeni, vēsta Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras portāls.
No 1100 cilvēkiem, kuri tika uzaicināti uz pētījumu, piekrita piedalīties 738 cilvēki vecumā no diviem līdz 86 gadiem (bērnu vietā piekrišanu deva vecāki vai aizbildņi). Visiem dalībniekiem tika paņemtas uztriepes no aizdegunes un siekalu paraugi.
Pozitīvas izrādījās 18 analīzes, bet 31 parauga materiāls bija nepietiekams, lai izdarītu slēdzienu. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, epidemiologi secināja – laikā no 27. marta līdz 3. aprīlim koronavīruss SARS-CoV-2 atradies 2,5% Stokholmas iedzīvotāju augšējos elpceļos.
Pagājušās nedēļas beigās, iepazīstinot ar šī pētījuma rezultātiem, valsts galvenais epidemiologs Anderss Tegnells skaidroja, ka vīrusa nēsātāju daļa Stokholmā varētu būt jau 5 līdz 10% iedzīvotāju.
Kopš paraugu paņemšanas analīzēm bija pagājusi nedēļa, un, pēc Tegnella teiktā, tā dēvētais saslimušo skaita divkāršošanās koeficients tagadējai epidēmijai ir apmēram septiņas dienas, ziņo Zviedrijas sabiedriskās raidorganizācijas SVT portāls.
Citā pētījumā, kas veikts Lieldienu brīvdienās, Stokholmas Karaliskā tehnoloģiju institūta (KTH) zinātnieku grupa izsūtīja tūkstoti komplektu patstāvīgai asins paraugu paņemšanai analīzēm koronavīrusa noteikšanai uz nejauši izvēlētām adresēm Zviedrijas galvaspilsētā. Seroloģiskajā analīzē pēc asins piliena tiek noteikta antivielu pret koronavīrusu klātbūtne asinīs. Atbilstoši pētījuma noteikumiem dalība tajā ir anonīma, tāpēc “respondentiem” par rezultātu netiek ziņots.
Tā iespējams gūt priekšstatu, cik Stokholmas iedzīvotāju slimo vai jau ir izslimojuši un teorētiski ieguvuši imunitāti pret Covid-19, uzskata šī eksperimenta autors, KTH docents Niklass Roksheds. Rezultāti pagaidām nav publicēti.
Totāla kontrole: neviens no šejienes neizies nepārbaudīts!
Vācijas pilsētiņa Gangelte pie robežas ar Nīderlandi zinātniekiem kļuva par savdabīgu “Petri trauku”. Februārī uz karnevālu tur sabrauca tūkstošiem tūristu, bet kopā ar viņiem ieradās arī koronavīruss.
Gangeltē dzīvo tikai 12 500 cilvēku, un 500 no viņiem tika veiktas asins analīzes, kurās tika konstatēts, ka viens no septiņiem inficēts ar vīrusu vai jau pārslimojis Covid-19, un līdz ar to ir liela iespējamība, ka pret koronavīrusu ieguvis imunitāti.
Turklāt vairāki Gangeltes iedzīvotāji, kas piedalījās pētījumā, Covid-19 pārslimojuši vispār bez simptomiem, raksta Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta tiešsaistes žurnāls “MIT Technology Review”.
Vēl aptverošāks eksperiments iznāca Itālijas pilsētiņā Vo, kas atrodas netālu no Venēcijas, ziņo portāls “EU Observer”. 21. februārī tur tika reģistrēts Itālijā pirmais koronavīrusa izraisītais nāves gadījums.
Divas dienas vēlāk tika noteikta maksimāli stingra karantīna, nevienam no trim tūkstošiem iedzīvotāju netika atļauts ciematu atstāt, un tajā tika aizliegts arī iebraukt. Līdz februāra beigām gandrīz visiem Vo iedzīvotājiem tika veiktas analīzes nolūkā noteikt koronavīrusu. Rezultāts parādīja, ka inficēti ir 3% iedzīvotāju. Viņiem tika noteikta stingra karantīna un ārstu uzraudzība. Pārējiem tika ieteikts iziet no mājām tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā. Stratēģija izrādījās efektīva – jaunas analīzes, kurām paraugi tika paņemti 6. martā, parādīja, ka ar koronavīrusu inficēti tikai 1% iedzīvotāju. Bet, sākot no 23. marta, Vo vairs nav reģistrēts neviens inficētais.
Masveida testēšana sniedz relatīvi ticamu ainu par iedzīvotāju inficēšanos ar koronavīrusu. Asins analīzes, lai noteiktu antivielas, dod priekšstatu, cik daudziem no pārslimojušajiem iedzīvotājiem izveidojusies imunitāte. Saliekot kopā šīs ainas, valdības var veikt racionālākus un efektīvākus pasākumus, lai cīnītos ar pašreizējo epidēmiju un gatavotos jaunām.
