ES Lisabonas līguma 42-7 solidaritātes pants paredz - ja dalībvalsts kļūst par upuri bruņotai agresijai tās teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt ar visiem līdzekļiem, kas ir to rīcībā. Šī panta iedarbināšana nāca kā pārsteigums.
Iepriekšējās diskusijas galvenokārt koncentrējās uz NATO 5. panta iedarbināšanu, kas ir alternatīva šai Eiropas klauzulai. Tiesa, tas ir daudzkārt spēcīgāks un paredz smago resursu iedarbināšanu, taču Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns vairākkārt uzsvēra, ka vēlas spert tikai politisku soli.
"Pirmkārt, tas ir politisks lēmums. Mēs to pieņemam pirmo reizi. Es gribu, lai tas visiem būtu skaidrs.
Kā tas strādās? Tā var būt gan atbalsts Francijai gaisa triecienos Sīrijā un Irākā gan arī atbalsts Francijai citās operācijās. Gribu uzsvērt saviem kolēģiem, ka Francija nevar visu paveikt viena," teica Francijas aizsardzības ministrs.
Viens no iespējamiem skaidrojumiem, kādēļ Francija izvēlējās Lisabonas līguma pantu 42-7 NATO piektā panta vietā - slēpjas Vašingtonā. Ja tiktu iedarbināta NATO palīdzība, tas nozīmētu, ka Francijai būtu jāprasa ASV palīdzība, taču tas nav populāri Francijā.
Tāpat iespējams, ka Francija apzināti vēlējās apiet Eiropas institūcijas. 42-7 panta vietā Francija varēja iedarbināt arī ES 222. pantu. Tas ir teju identisks ar vienīgo starpību, ka šajā klauzulā terorisma gadījumā dalībvalstīm būtu jārīkojas solidāri. Tas nozīmētu, ka katrai valstij būtu jāsniedz līdzīgs ieguldījums, un no dalībvalstīm mobilizēt visus iespējamos resursus, ieskaitot militāros nāktos EK – ko Parīze, iespējams, nevēlas.
Tā vietā pants 42-7, par ko tika panākta vienošanās, nozīmē, ka Francija palīdzību savienības dalībvalstīm prasīs individuāli - nevis caur Briseli. Turklāt palīdzība būs tik liela, cik katra valsts būs spējīga sniegt.
Francijas varasiestādes iepriekš sacījušas, ka vēlas vienotu pasažieru vārdu un datu reģistru, ko Eiropas Parlaments ir vairākkārt noraidījis. Tāpat Francijā lielākais vairākums sabiedrības ir par to, ka uz Sīriju jāsūta sauszemes karaspēks. Arī to Briseles amatpersonas neatbalsta.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds ir sacījis, ka noteikti tiks lūgta palīdzība iesaistīties gaisa triecienos, un nevar izslēgt, ka Francija lūgs sauszemes operācijās iesaistīties arī Eiropas valstu armiju, tai skaitā Latvijas.
Jau vēstīts, ka 13.novembra vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnis – sešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 129 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti 350 cilvēki. Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.
Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums "Daīš" jeb “Islāma valsts”.
