ĪSUMĀ:
- Karaliene apstiprināja Džonsona lūgumu apturēt parlamenta darbu līdz 14.oktobrim.
- 14.oktobrī karaliene uzrunā parlamentā iepazīstinās ar valdības prioritātēm.
- Šāds lūgums nav nekas neparasts un ir tradīcija britu politikā.
- Džonsons ir jauns premjers, un esot vajadzīgs laiks iepazīstināt ar prioritātēm.
- Tomēr tas ierobežo opozīcijas iespējas novērst bezvienošanās “Brexit”.
- Pēc darbības atjaunošanas līdz “Brexit” datumam 31.oktobrim būs atlikušas tikai pāris nedēļas.
- Kritiķi Džonsonu nosaukuši pat par „diktatoru”, viņš pārmetumus noraida.
- Leiboristu līderis Korbins premjera plānus nosauca par „nepieņemamiem”.
- Korbins sola rosināt neuzticības balsojumu Džonsonam.
14.oktobrī paredzēta karalienes runa parlamentā, kurā viņa iepazīstinās ar Džonsona valdības prioritātēm nākamajam gadam. Šis Džonsona solis ierobežo parlamenta iespējas novērst bezvienošanās “Brexit”.
Britu premjera lūgums karalienei Elizabetei II apturēt parlamenta darbību līdz karalienes uzrunai pats par sevi nav nekas neparasts un ir tradīcija britu politikā. Karalienes runā parlamentā viņa izklāsta valdības programmu nākamajam gadam. Tā kā Boriss Džonsons ir jauns premjers, viņam ir savas iekšpolitiskās un ārpolitiskās prioritātes. Uz to, ka ar tām nepieciešams iepazīstināt, trešdien norādīja Dauningstrīta.
Parasti parlamenta darbību aptur dažas dienas pirms karalienes runas,
taču Džonsons vēlas to apturēt no septembra otrās nedēļas, tostarp ņemot vērā nākammēnes paredzētos lielāko partiju kongresus, līdz 14.oktobrim, kad viņš paredzējis karalienes runu.
Tas nozīmē, ka pirms drīzumā paredzētās izstāšanās no Eiropas Savienības parlaments aptuveni mēnesi nevarēs ne debatēt, ne balsot. Bet, atsākot plenārsēdes līdz ar karalienes runu, līdz nospraustajam “Brexit” datumam 31.oktobrim būs atlikušas tikai pāris nedēļas.
Tādēļ kritiķi apsūdz Džonsonu, ka viņš negrib ļaut parlamentam spēlēt pilnvērtīgu demokrātisko lomu “Brexit” procesā.
17.oktobrī, dažas dienas pēc karalienes runas, Džonsons piedalīsies pēdējā Eiropas Savienības līderu samitā pirms “Brexit”. Viņš kā „pilnīgi nepatiesas” noraidīja apsūdzības, ka viņš grib ierobežot parlamentu un panākt izstāšanos bez vienošanās.
„Deputātiem parlamentā būs pietiekami daudz laika gan pirms, gan pēc izšķirošā 17. oktobra [Eiropas Savienības līderu samita], lai debatētu par Eiropas Savienību, par “Brexit” un par visiem citiem jautājumiem. Viņiem tam būs daudz laika,” sacīja Džonsons.
Pēc vasaras pārtraukuma britu deputāti Vestminsterā atgriezīsies nākamnedēļ, 3.septembrī. Paredzēts, ka pirms Džonsona paredzētā pārtraukuma parlamenta sēdes ilgs vismaz nedēļu.
Lielākās opozīcijas partijas leiboristu līderis Džeremijs Korbins Džonsona plānus nosauca par „nepieņemamiem”.
„Tas ir mēģinājums sagrābt mūsu demokrātiju, lai panāktu bezvienošanās izstāšanos no Eiropas Savienības. No kā viņš tik ļoti baidās, lai parlamentam neļautu diskutēt par šīm lietām? Tādēļ, kad nākamnedēļ parlamenta deputāti atkal sapulcēsies, mēs pirmkārt mēģināsim novērst to, ko viņš dara.
Un otrkārt, mēs kādā brīdī rosināsim neuzticības balsojumu,” sacīja Korbins.
Džonsona rīcību asi kritizēja arī Skotu Nacionālās partijas līdere Nikola Stērdžena.
„Parlamenta darbības apturēšana, lai pret deputātu gribu panāktu bezvienošanās “Brexit”, kas valstij nodarīs neizmērojamu kaitējumu – tā nav demokrātija, tā ir diktatūra. Ja parlamenta deputāti nākamnedēļ viņu neapturēs, tad domāju, ka šī ieies vēsturē kā diena, kad nomira Apvienotās Karalistes demokrātija,” paziņoja Stērdžena.
Opozīcijas politiķi pieļauj iespēju sarīkot balsojumu par uzticību valdības vadītājam, savukārt vairāk nekā miljons Lielbritānijas pilsoņu trešdoem parakstīja īpašu petīciju internetā. Tajā paustas iebildes pret parlamenta darba apturēšanu pirms 31. oktobrī gaidāmā "Brexit".
Džonsons vēlas, lai Eiropas Savienība piekrīt izmaiņām iepriekšējās valdības noslēgtajā “Brexit” līgumā, taču Brisele līdz šim norādījusi, ka to negrasās darīt.
