Eiropas Savienības valstu politiskie līderi otrdien, 28. maijā, Briselē ir nolēmuši izveidot koordinācijas grupu turpmāko sarunu vadīšanai par jaunā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja atlasi. Šajā sešu premjeru grupā ietilpst arī mūsu valsts valdības vadītājs Kariņš. Kopā ar Horvātijas premjeru viņš pārstāv Eiropas Tautas partiju saimi. Galvenais šīs neformālās koordinācijas grupas uzdevums ir mēģināt līdz jūnija vidum rast kompromisu starp Eiropas lielākajām politiskajām ģimenēm par nozīmīgāko Eiropas Savienības amatu sadali.
Eiropas politikā turpinās jaunās koalīcijas meklējumi. Daudzi atzīst, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti apliecina, ka politiskās gravitācijas centrs ir novirzījies tuvāk kreisi centriskajam blokam. Tādēļ ietekmīgākais amats – Eiropas Komisijas priekšsēdētāja krēsls – nevar palikt labējās Eiropas Tautas partijas rokās.
Tomēr šīs partijas politiķi atgādina, ka tā joprojām ir lielākā grupa Eiropas Parlamentā. Tādēļ bez viņiem izveidot stabilu koalīciju uz turpmākajiem pieciem gadiem nebūs iespējams. Līdz ar to 28 valstu politiskie līderi otrdienas vakarā Briselē ir nolēmuši izveidot koordinācijas grupu, kurā ir iekļautas trīs lielākās politiskās saimes. Eiropas Tautas partiju pārstāvēs Horvātijas premjers Andrejs Plenkovičs un Latvijas valdības vadītājs Kariņš.
“Ja mēs nespēsim vienoties, tad jau sāk paralizēties Eiropa, kas Latvijai vismazāk interesē. Galvenais ir panākt, lai tas gars ir tāds, ka mēs visi gribam iet uz priekšu. Tās ir mūsu valsts galvenās intereses. Un tad jau redzēsim: kandidāti izkristalizēsies, amatu un atbildības jomu ir gana daudz. Es, protams, esmu ļoti cerīgs, ka izdosies vienoties, jo tad jau tālāk vēl ar Eiropas Parlamentu ir jāvienojas. Tas process, kā vienmēr, ir nedaudz sarežģīts. Bet es domāju, ka mēs varēsim tikt uz priekšu," teicis Kariņš.
No sociāldemokrātiem šajā koordinācijas grupā strādās Spānijas premjers Pedro Sančess un viņa Portugāles kolēģis Antoniu Košta. Savukārt liberāldemokrātus pārstāvēs Nīderlandes valdības vadītājs Marks Rute un Beļģijas premjers Šarls Mišels.
Jau tagad ir skaidrs, ka vairums Eiropas Savienības valstu līderu nevēlas ierobežot savu izvēli, atlasot nākamo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Kā norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, premjeri un prezidenti būtu gatavi virzīt arī kādu, kurš nav piedalījies Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā vadošais kandidāts.
“Mēs vēlreiz apstiprinājām to, par ko jau februārī ir bijusi panākta vienošanās: saskaņā ar likumu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana nevar notikt automātiski. Tajā pat laikā neviena kandidatūra nevar tikt izslēgta tikai tādēļ, ka šis cilvēks ir bijis vadošais kandidāts. Tieši pretēji, tas varētu paaugstināt šī kandidāta izredzes. Pamatlīgums skaidri nosaka, ka Eiropadome piedāvā un Eiropas Parlaments apstiprina. Līdz ar to nākamajam Eiropas Komisijas vadītajam ir jāgūst atbalsts gan no vairuma dalībvalstu, gan no vairuma deputātu," paudis Tusks.
Atgādināsim, ka šobrīd galvenie pretendenti uz nākamā Eiropas Komisijas vadītāja posteni ir Tautas partijas izvirzītais Manfreds Vēbers. Viņu atbalsta arī Kariņš. Sociāldemokrātu kandidāts ir Franss Timmermanss. Savukārt liberāldemokrāti ir izvirzījuši Margrēti Vestageri. Bieži tiek pieminēts arī "Brexit" sarunu vadītāja Mišela Barnjē vārds.
Līderi centīsies panākt vienošanos jau jūnija beigās, īsi pirms Jāņiem, kad ir paredzēts nākamais samits. Vācijas kanclere Angela Merkele ir izteikusies, ka Eiropai būtu jāparāda, ka tā var būt efektīva un spēj ātri pieņemt lēmumus. Bet nevar izslēgt, ka sarunas ieilgs, un tad jaunā Eiropas Komisija sāks darbu nevis novembrī, bet gan vēlāk.
