Šķiet, ka Eiropas valstu līderi nelolo pārāk lielas cerības jau ceturtdienas, 20. jūnija, vakarā vienoties par to, kurš turpmāk varētu vadīt Eiropas Komisiju. Arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kurš pavadīja visu dienas pirmo daļu konsultācijās ar dažādu valstu kolēģiem, sacīja, ka puses vēl nav gatavas piekāpties.
“Ir diezgan dažādi uzskati. Lai visi vienotos, ir nepieciešams, ka visi iet uz kaut kādu kompromisu. Šobrīd es jūtu, ka nepieciešamais kompromisa gars vēl nav sasniegts. Bet es jebkurā gadījumā no savas puses darīšu visu, lai mēs to sasniegtu. Mierīgi jārunā, jāuzklausa, bet jāmeklē pozitīvs risinājums. Šobrīd izskan ļoti daudz viedokļu, ko negrib [redzēt], bet trūkst, ko tad grib [redzēt]. Un, manuprāt, mums Eiropā ir jāstrādā, un no Latvijas puses tas ir ļoti svarīgi –
mums jādefinē, kas tad ir mūsu mērķi. Un arī attiecīgi tad amatus ir vieglāk sadalīt.
Ja mēs saprotam, ko mēs gribam, tad ir arī vieglāk atrast, kurš to darbu varētu vislabāk izdarīt,” sacīja Kariņš.
Eiropas Tautas partija, pie kuras pieder arī Kariņš, turpina pieturēties pie Manfreda Vēbera kandidatūras. Tautas partija atgādina, ka tai ir lielākā frakcija Eiropas Parlamentā un tādēļ viņiem pienākas komisijas vadītāja krēsls. Tomēr sociāldemokrāti un liberāldemokrāti ir oficiāli paziņojuši, ka nebalsos par Vēberu.
Bez eiroparlamentāriešu vairākuma neviens no kandidātiem nevarēs izveidot savu komisiju.
Tādēļ, kā uzsver Luksemburgas premjers Ksavjē Betels, Eiropas valstu līderiem ir jāatrod tāds kandidāts, kuram garantēts vairākuma atbalsts Eiropas Parlamentā: “Es neesmu šeit nācis, lai teiktu, ko es negribu. Esmu atnācis, lai saprastu, kurš no kandidātiem varētu iegūt vislielāko atbalstu gan šeit, gan Eiropas Parlamentā. Mēs nevaram atļauties nekādu krīzi. Tāpat man ir būtiski arī saprast, kādas būs galvenās jaunā komisijas priekšsēdētāja prioritātes.”
Viedokļi dalās arī par to, vai par Žana Kloda Junkera pēcteci vajadzētu kļūt tikai kādam no vadošajiem kandidātiem, kuri sevi pieteica pirms vēlēšanām, vai arī tomēr tas var būt kāds cits. Vācijas kanclere Angela Merkele uzstāja, ka līderiem būtu jāpieturas pie šīs kārtības.
Savukārt Īrijas valdības vadītājs Leo Varadkars pieļāva, ka galīgā lēmuma pieņemšanai būs nepieciešama vēl viena sanāksme pēc nedēļas vai pusotras: “Man ir sajūta, ka šodien mēs nespēsim ievēlēt jauno Eiropas Komisijas vai Eiropadomes priekšsēdētāju. Visticamāk, mums būs nepieciešams vēl viens samits jūnija beigās vai jūlija sākumā. Tas nav nekas neparasts Eiropas politikā. Dažreiz ir nepieciešamas vairākas sarunu kārtas.
Reizēm ir ātrāk ievēlēt pāvestu nekā aizpildīt dažus no šiem Eiropas amatiem.”
Jāpiebilst, ka valstu vadītājiem ir jāvienojas ne tikai par to, kurš būs nākamais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, bet arī par Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Centrālās bankas vadību, kā arī jāizvēlas augstais pārstāvis ārlietās.
