Veidojot sarakstu, "Politico" izvērtējis EP deputātu ietekmi uz nozīmīgākajām debatēm EP pēdējo pēdējo piecu gadu laikā, piemēram, diskusijām par likuma varu Eiropas Savienībā (ES), caurspīdīgumu, tirgu regulēšanu, cīņu pret klimata izmaiņām.
Sarakstā nav iekļauti tikai proeiropeiski noskaņotie politiķi. "Politico" skaidro, ka viņu mērķis bijis izraudzīties tos, kuriem bijusi reāla politiska ietekme, konkrēti mērķi un kuri izcēlušies uz pārējo eiroparlamentāriešu fona.
Vairākas personas sarakstā iekļautas lielā mērā pateicoties tam, ko paveikušas pēc darba EP, nevis šī mandāta ietvaros. No 109 eiroparlamentāriešiem, kuri atstājuši šo EP sasaukumu, vismaz četri spēra šādu soli, lai kļūtu par premjerministru vai prezidentu.
Viens no viņiem ir Kariņš. "Politico" norāda, ka Kariņš pārstāv mazāko partiju Latvijas parlamentā, bet tas neietekmē viņa nozīmīgumu šajā sarakstā.
"Politico" vēsta, ka Kariņš par savu misiju izraudzījies cīņu pret naudas atmazgāšanu un vēlas aktīvu rīcību ne tikai Latvijā, bet uzskata, ka arī ES ir nopietni jāapsver naudas atmazgāšanas uzraudzības iekļaušana Eiropas Centrālā bankas (ECB) kompetencē.
Kallasa, kura iekļauta "Politico" saraksta 15.vietā, pameta EP 2018.gadā, lai vadītu Reformu partiju līdz uzvarai parlamenta vēlēšanās, kas notika pagājušajā mēnesī. Viņai tagad uzticēta jaunās Igaunijas valdības veidošana. Ja Kallasai tas izdosies, viņa kļūs par pirmo sievieti Igaunijas premjerministra amatā.
"Politico" saraksta pirmo piecinieku veido Itālijas iekšlietu ministrs un pret imigrāciju noskaņotās partijas "Līga" līderis Mateo Salvīni, bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis un "Breksita" atbalstītājs Naidžels Farāžs, itāļu sociālistu politiķis Roberto Gualtjēri, Nīderlandes zaļo pārstāve Judīte Sargentīni un bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Ferhofstads.
