Doties uz teksta tiešraides sākumu.
ĪSUMĀ:
- Naktī un sestdienas rītā trauksmes sirēnas skanēja daudzviet Ukrainas pilsētās, arī Kijivā, Ļvivā, Zaporižjā, Odesā.
- Krievijas spēki atrodas arī aptuveni 25 kilometru attālumā no Kijivas centra.
- Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija “legalizē marodierismu".
- Makrons un Šolcs runājuši ar Kremļa saimnieku. Francija: Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
- Sestdien izdevās evakuēt no karadarbības zonas gandrīz 13 000 cilvēku.
- Kopumā sestdien tika atvērti 14 koridori, bet nostrādāja tikai deviņi. Evakuāciju traucēja Krievijas spēki.
12.03.2022 23.16
ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis militāro palīdzību Ukrainai vēl 200 miljonu dolāru vērtībā, paziņojis Baltais nams.
Iepriekšējo reizi Baidens apstiprināja militāro palīdzību Ukrainai pirms divām nedēļām, tūlīt pēc Krievijas iebrukuma sākuma. Tolaik apstiprinātās militārās palīdzības vērtība bija 350 miljoni dolāru, un par šiem līdzekļiem iegādātie ieroči, kuru vidū ir arī prettanku raķetes "Javelin", jau piegādāti Ukrainai, ziņo LETA.
Kopš 2021. gada sākuma Savienotās Valstis sniegušas militāro palīdzību Ukrainai 1,2 miljardu dolāru vērtībā.
12.03.2022 23.05
Sestdien, 12.martā, Ukrainas varasiestādēm caur evakuācijas koridoriem izdevās evakuēt no karadarbības zonas gandrīz 13 000 ukraiņu. Kopumā sestdien tika atvērti 14 koridori, bet nostrādāja tikai 9. Zaporižjas apgabalā un Enerhodarā sestdien neizdevās evakuēt civiliedzīvotājus, jo Krievijas armija apturēja konvoju savā kontrolpostenī.
Arī svētdien, 13. martā, Ukrainas varasiestādes centīsies atvērt koridorus Kijevas un Luhanskas apgabalos un izvest cilvēkus no Mariupoles un Zaporižjas.
12.03.2022 22.50
Mariupoles mēra vietnieks Serhijs Orlovs informēja, ka pilsēta joprojām gaida humāno konvoju un cer, ka no Zaporižjas izbraukušais konvojs sasniegs pilsētu, lai gan tas virzās ļoti lēni. Ceļš no Zaporižjas līdz Mariupolei parasti aizņem 3 stundas, tiek ziņots, ka konvojs devies ceļā pirms 8 stundām, vēsta BBC.
Ukrainas mediji vēstīja, ka Krievijas spēki kontrolposteņos pa ceļam izlaupa konvoju, un Tokmakā Krievijas spēki pārņēma konvoja pavadīšanu.
Taču Orlovs nevarēja apstiprināt ziņojumus par konvoja izlaupīšanu, norāda BBC.
12.03.2022 22.08
Krievijas Centrālā banka sestdien paziņoja, ka nākamnedēļ tirdzniecība Maskavas biržā neatsāksies, ziņo CNN. Banka savā mājaslapā arī paziņoja, ka pirmdien no rīta atsāksies valūtas tirdzniecība. Savukārt attiecībā uz biržas darbību banka norādīja, ka tā sniegs paziņojumu vēlāk.
Maskavas birža slēgta kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad rietumvalstis atbildēja uz to ar sankcijām.
12.03.2022 21.47
Hersonas apgabala padomes deputāts Sergejs Ribalko informējis, ka padomes ārkārtas sēdē deputāti pieņēmuši paziņojumu, ka “Hersonas zeme ir Ukraina” un “nekādas pseidorepublikas mūsu apgabala teritorijā nebūs”, ziņo "Ukrainska Pravda".
Iepriekš cits deputāts ziņoja, ka okupanti piedāvājuši deputātiem balsot par “Hersonas tautas republikas” izveidi.
12.03.2022 21.13
Jau no pirmajām kara dienām kļuva skaidrs, ka viens no Krievijas mērķiem ir ienākt Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Vairāk nekā divas nedēļas pilsētas aizstāvji atvaira iebrukumus, Kijivu bombardē, bet iedzīvotāji cenšas šajos apstākļos turpināt dzīvi.
12.03.2022 20.35
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba nelolo lielas cerības, ka Krievijas iebrukumu Ukrainā varētu izbeigt sarunu ceļā. “Putina prātā ir ļoti maz vietas diplomātijai,” ASV politikas forumā sacīja Kuleba, ziņo CNN. Viņš sacīja, ka diplomātijas kanāliem jāpaliek atvērtiem, tai pašā laikā apzinoties, ka Krievija mēģinās manipulēt ar to.
“Mēs runājam, bet Krievija aizvien izvirza mums nepieņemamas prasības. Mēs neiesim uz kompromisiem Ukrainai eksistenciālajos jautājumos,” sacīja Kuleba.
Kuleba tic, ka ar Putina gāšanu pietiktu, lai izbeigtu karu.
12.03.2022 20.16
Ukraiņi kopš Krievijas sāktā kara esot iznīcinājuši krievu tehniku par pieciem miljardiem dolāru, un tās esot 2593 tehnikas vienības, tā ziņo žurnāls “Forbes”.
12.03.2022 19.56
Sestdien Kijivas reģionā izdevās evakuēt aptuveni 2000 cilvēku, ziņo BBC, atsaucoties uz ārkārtas situāciju dienestu. Piemēram, evakuācijas konvojs – 40 autobusi – sestdien ieradās Bilohorodkas ciemā, glābēji sniedza iedzīvotājiem arī medicīnisko un psiholoģisko palīdzību.
Mariupole arvien ir ielenkta un tur jo dienas, jo smagāka ir humānā situācija. Humānais koridors no Mariupoles sestdien nebija drošs cilvēkiem.
Netālu no Mariupoles ir Volnovahas pilsēta, kura, pēc vietējo mediju ziņām, nu vairs neeksistē. Krievijas spēki to ir pilnībā nopostījuši, nolīdzinot pilsētu teju līdz ar zemi un atstājot vien drupas.
Tomēr cīņa par tās teritoriju turpinās, norādījis Doņeckas apgabala gubernators Pavlo Kiriļenko.
12.03.2022 19.48
Uzbrukumi Ukrainā notiek no ziemeļiem, arī no Baltkrievijas teritorijas, kā arī no separātistu kontrolētajiem reģioniem un okupētās Krimas pussalas puses. Karaspēks koncentrējas no Kijivas uz ziemeļrietumiem, no turienes ienāk regulāras ziņas par sadursmēm, iebrucēju mērķis, kā zināms, ir ieņemt pilsētu.
Prezidents Volodimirs Zelenskis gan apgalvojis, ka pilsētas ieņemšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja Kijivu pilnībā iznīcinātu.
Krievijas kontrolē ir vairākas apdzīvotas vietas valsts dienvidaustrumos.
Ukrainas armija ziņo, ka no okupantiem izdevās atbrīvot divas apdzīvotās vietas Čerņihivas apgabalā, kā arī neļaut ienaidniekam izveidot pontonu pārceltuvi un apturēt virzību uz Kijivu, ziņo “Ukrainska Pravda”.
Aplenkta ir ziemeļos esošā Čerņihiva, Sumu apgabalā – pati Sumu pilsēta, kā arī Konotopa; uz austrumiem aplenkta arī Harkiva.
CNN vēsta, ka Harkiva, Mariupole, Mikolajiva un Sumi atrodas zem nepārtrauktas Krievijas armijas uguns. Pieaug liecības par to, ka Volnovahu ieņēmuši Krievijas spēki, bet saskaņā ar ASV aizsardzības izlūkdienesta informāciju Hersona ir ieņemta.
Vienlaikus Ukrainas Bruņotie spēki ziņo, ka Krievijas armija palēninājusi savu spēku virzību un šobrīd, visticamāk, notiek spēku pārgrupēšana un iespējama gatavošanās nākamajam uzbrukuma vilnim.
12.03.2022 19.39
Eiropas Savienībai ir skaidri jāpaziņo par Ukrainas dalību ES, preses konferencē ārvalstu medijiem sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Mēs uzskatām, ka esam pelnījuši būt Eiropas Savienībā, un nevajag mums neko solīt. Vajag mūs konkrēti atbalstīt,” sacīja Zelenskis.
"Unian" vēsta, ka prezidents sacīja, ka nav vajadzīgas sarunas par iemesliem vai datumiem, “nevienu tas neinteresē, mums šodien ir karš, un atbildes uz visiem jautājumiem, ko mēs uzdodam pasaulei, mēs gribam dzirdēt šodien”.
“Ja NATO saka “nē”, mēs to dzirdam. Ja ES saka “jā”, tad katram tā arī konkrēti jāpasaka, un nevajag balansēt starp diplomātijas pilieniem. Tāpēc, ka tad būsi pilnībā zem lietus,” uzsvēra Zelenskis.
Ukraina pēc Krievijas iebrukuma iesniegusi pieteikumu paātrinātai uzņemšanai ES, piektdien ES līderi bija vienisprātis, ka Ukrainai ceļš uz ES ir atvērts, taču nebija izskanējis, ka Ukrainai piešķirs kandidātvalsts statusu.
12.03.2022 18.41
Eiropas Savienības (ES) ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela piektdienas paziņojums par papildu 500 miljonu eiro piešķiršanu militārajai palīdzībai Ukrainai bijis priekšlaicīgs, sestdien vēsta tīmekļa medijs "Politico". Kaut arī šāds jautājums ir ES vadības darbakārtībā, galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
12.03.2022 18.34
Cilvēki turpina pamest Kijivas ziemeļrietumus. Īpaši nedroša situācija ir uz ziemeļrietumiem no Kijivas, Krievijas karaspēkam mēģinot ieņemt izdevīgākas pozīcijas, lai tuvotos galvaspilsētai. No apdzīvotajām vietām turpinās plašas iedzīvotāju evakuācijas. Tur atrodas arī LTV filmēšanas grupa.
12.03.2022 18.25
Francijas prezidenta administrācija sestdien sniedza vairāk informācijas par Emanuela Makrona, Vācijas kanclera Olafa Šolca un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunu, norādot, ka tā bija grūta diskusija. Makrons un Šolcs pieprasījuši noteikt pamieru un pārtraukt karadarbību, pirms sākt diskusiju par turpmākiem soļiem, vēsta BBC. Putins nav izrādījis nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā, paziņoja Makrona administrācija.
12.03.2022 18.02
Vairāk nekā 240 000 Ukrainas kara bēgļu ir devušies uz Ungāriju, vēsta ANO bēgļu organizācijas dati. Daļa no viņiem dodas tālāk uz citām valstīm, tostarp Poliju, Čehiju un Itāliju. Daudzi ukraiņi šķērso robežu ar autobusiem un privātajām mašīnām, arī kājām un ar vilcienu, kurš pietur Zahoņas stacijā. Caur šo staciju ik dienu iziet aptuveni 5000 ukraiņu, tādas ir Zahoņas pašvaldības aplēses.
Sestdien tur bija arī Kristina Korčinska no Ļvivas. “Mēs tikām ārā no Ukrainas vakar, jo no rīta mēs sapratām, ka pilsētas Ukrainas rietumos bombardē. Mums bija ļoti bail, jo sapratām, ka to dara Krievijas armija. Mūsu vecāki palūdza, lai pametam mūsu valsti, jo tur vairs nav droši. Mēs savācām mantas un ļoti ātri braucām prom. Gan ar mašīnu, gan ar autobusu, gan ar vilcienu – dažādos veidos,” stāstīja Korčinska.
Savukārt Vācija informēja, ka līdz šim valstī jau ieradušies aptuveni 123 000 ukraiņu bēgļi. Vācija pieļauj, ka valstī ieradušies vairāk bēgļu, jo galvenokārt ukraiņu vispirms dodas uz Poliju, un Vācijai nav robežkontroles ar Poliju, ziņo CNN.
12.03.2022 17.54
Civiliedzīvotāju evakuācija no vairākām apdzīvotām vietām Ukrainā turpinās, tomēr daudzviet evakuāciju koridoru darbs ticis aprauts Krievijas spēku uzbrukumu dēļ. Bija plānots atvērt desmit humānos koridorus iedzīvotāju izvešanai un humāno kravu piegādēm, bet krievu spēki evakuāciju apgrūtina ar apšaudēm.
Evakuācija artilērijas apšaudes dēļ nenotiek Sumu apgabala Ohtirkā. Agresors neļāva nogādāt humānās kravas uz dienvidos esošo Mariupoli, kur aplenkumā atrodas 400 000 cilvēku. Krievijas karaspēks bez apstājas apšauda Mariupoli ar artilērijas ieročiem, arī ar reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem "Grad". Krievijas kara aviācija sistemātiski bombardē pilsētu.
Ukrainas spēki sestdien atstājuši uz ziemeļiem no Mariupoles esošo Volnovahu. Kaujas notiekot Volnovahas nomalē, un lielākā daļa civilistu no pilsētas ir evakuēta.
Arī Čerņihivas pilsēta ziemeļos no Kijivas palikusi bez elektrības, gāzes, ūdens un apkures.
12.03.2022 17.31
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atbalsta iespēju sarīkot sarunas ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu Izraēlā, un šajās sarunās vidutājs būtu Izraēlas premjers Naftali Benets, ziņo “Ukrainska Pravda”.
12.03.2022 17.02
Ukrainas pusē kopš kara sākuma krituši 1300 karavīri, apgalvoja valsts prezidents Volodimirs Zelenskis. Tikmēr Krievijas spēku zaudējumi, pēc Ukrainas teiktā, ir daudz lielāki, esot krituši vairāk nekā 12 tūkstoši karavīru.
ASV aplēses gan liecina, ka Krievijas spēkos bojāgājušo skaits ir no 2000 līdz 4000, kamēr Maskavas vienīgais oficiāli nosauktais bojāgājušo cipars – pagājušajā nedēļā izskanējušie 498.
Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas “bruņotie spēki dara visu, lai ienaidniekam atņemtu jebkādu vēlmi turpināt karu pret Ukrainu. Krievijas karaspēka zaudējumi ir milzīgi. Iebrucēju zaudējumu dinamika 17. kara dienā ir tāda, ka var droši teikt – tas ir lielākais trieciens Krievijas armijai pēdējās desmitgadēs. Viņi nekad nav zaudējuši tik daudz šādā laika periodā. Kopš iebrukuma sākuma kaujas spējas zaudējusi 31 ienaidnieka bataljona taktiskā grupa. Krievijas militārpersonas nonāk gūstā ne tikai pa vienam, bet veselām grupām. Ir arī krievu karavīru grupas, kas cenšas pamest Ukrainu un atgriezties Krievijā”.
12.03.2022 16.53
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien 75 minūtes runāja pa telefonu ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu, apspriežot, kā izbeigt karu Ukrainā. CNN ziņo, ka Šolcs un Makrons mudināja Putinu nekavējoties pārtraukt uguni un noteikt pamieru, un virzīties uz diplomātisku situācijas risinājumu.
12.03.2022 16.22
Jaunus mēģinājumus evakuēt civiliedzīvotājus no Ukrainas pilsētām apdraud Krievijas apšaudes, ziņo BBC, atsaucoties uz Ukrainas varasiestādēm. Evakuācijas koridorus izveidoja no Mariupoles, Sumiem un pilsētām un ciemiem pie Kijivas. Situācija Mariupolē ir izmisīga, ziņo ANO.
BBC korespondents Irpiņā (pilsētā pie Kijivas, kuru plānoja evakuēt), ziņoja, ka nevar teikt, ka ugunspārtraukšana tiktu ievērota, jo ir dzirdami sprādzieni un artilērijas apšaudes.
12.03.2022 16.17
Hersonas apgabala padomes deputāts Sergejs Hlaņs paziņojis, ka okupanti zvana vietējiem deputātiem, aicinot viņus sadarboties, jo plānojot rīkot “referendumu” par “Hersonas tautas republikas” (HTR) izveidi, vēsta Ukrainas masu mediji.
Deputāts rakstīja, ka kategoriski atteicies sadarboties, un aicināja citus deputātus apzināties, ka šādas “republikas” izveide pārvērtīs “mūsu apgabalu par bezcerīgu caurumu bez dzīves un bez nākotnes”. Viņš aicināja kolēģus neatbalstīt okupantus, ziņo “Ukrainska Pravda”. “Nedodiet viņiem nevienu balsi. Nedodiet viņiem nekādu iespēju padarīt HTR par leģitīmu”.
12.03.2022 16.08
Krievijas uzbrukuma draudu dēļ Ļvivā tūkstošiem mākslas darbu un artefaktu tiek rūpīgi izņemti un nogādāti slepenās pazemes vietās vai pagraba noliktavas telpās. Prioritāte ir vitrāžu aizsardzība pilsētas vēsturiskajā vecpilsētā, kas ir UNESCO pasaules mantojuma vieta un kuras arhitektūru gadsimtu gaitā veidoja dažādas tautības – poļi, austrieši, ungāri, vācieši un armēņi.
12.03.2022 15.53
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka, Krievijas iebrukumam turpinoties jau 17.dienu, Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizē laupīšanu un marodierismu, vēsta Ukrainas mediji.
12.03.2022 15.35
Situācija Mariupolē ir kritiska, Krievijas spēki ciešāk aplenc pilsētu, šajās dienās kopumā bojāgājušo skaits tuvojas 1600. Evakuācijas koridorus, tajā skaitā no Mariupoles, apdraud nepārtrauktas apšaudes, paziņoja pilsētas varasiestādes.
12.03.2022 15.26
Latvijas Valsts prezidents rosinās arī Latvijā veidot sistēmu, lai vāktu liecības par Krievijas kara noziegumiem.
Starptautiskās Krimināltiesas prokurors Karims Hans aicina sniegt liecības par notiekošo Ukrainā. Lūgšu atbildīgajām amatpersonām izveidot sistēmu, kā Latvijā vākt liecības no ukraiņu bēgļiem par Krievijas kara noziegumiem.https://t.co/fcn3XLBhof
— Egils Levits (@valstsgriba)
March 12, 2022
12.03.2022 15.05
Ukrainas armija paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Mariupoles austrumu nomali, ziņo “Sky News”. Mariupole jau vairāk nekā nedēļu ir ielenkumā, bez elektrības, gāzes un ūdensapgādes. Atkārtoti mēģinājumi evakuēt daļu no 430 000 iedzīvotāju neizdevās, jo Krievijas armija apšaudīja tam izveidotus koridorus.
Krievijas spēki atrodas arī aptuveni 25 kilometru attālumā no Kijivas centra, ziņo CNN, atsaucoties uz britu izlūkdienestu informāciju. Ziemeļrietumos no Kijivas turpinās intensīvas kaujas. Mikolajivas pilsētu turpina bombardēt, jaunas artilērijas apšaudes un gaisa uzbrukumi arī Nikolajevā, Dnipro un Kropivnickā, vēsta BBC.
12.03.2022 14.24
Ukrainas pilsētā Melitopolē, kur okupanti piektdien nolaupījuši pilsētas mēru Ivanu Fjodorovu, sestdien simtiem cilvēku izgājuši ielās, pieprasot viņa atbrīvošanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā video uzrunā sacīja, ka no paša rīta Melitopolē pulcējās cilvēki, lai protestētu pret Krievijas armiju, “pret mēģinājumiem nospiest pilsētu uz ceļiem”.
12.03.2022 13.57
Izraēla noliedz medijos izskanējušo apgalvojumu par ieteikumu Ukrainai padoties un piekrist Krievijas nosacījumiem. Augsti stāvošā Izraēlas amatpersona aģentūrai “Reuters” pauda, ka premjers Naftali Benets sarunās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski “nenorādīja Zelenskim, kā rīkoties, un viņam nebija šādu nodomu”.
12.03.2022 13.48
Ukrainas ārlietu ministrija informēja, ka Mariupolē Krievijas spēki apšaudīja mošeju, kurā slēpušies 80 civiliedzīvotāji, tai skaitā Turcijas pilsoņi, ziņo AFP. Ministrija neprecizēja, kad notika apšaude. Turcijas Ārlietu ministrijā AFP norādīja, ka tai nav informācijas par šo notikumu. Ukrainas vēstniecība Ankarā gan AFP pauda, ka ziņoja Ārlietu ministrijai par uzbrukumu, neprecizējot, vai ir saņemta kāda atbilde.
12.03.2022 13.40
Sumu apgabala Ahtirkā evakuācija sestdien nenotiek, jo turpinās artilērijas apšaudes, savā “Telegram” kanālā paziņoja Sumu apgabala kara administrācijas vadītājs Dmitrijs Živickis, vēsta “Unain”.
12.03.2022 12.59
LTV filmēšanas grupa – žurnālists Gints Amoliņš un operators Ingus Graudiņš – patlaban atrodas Kijivā. Kara plosītās valsts galvaspilsētā rīts atnācis pavasarīgi saulains, taču dzīve pilnībā mainījusies – ielas tukšas, mašīnu praktiski nav, visur ir kontrolposteņi, ir betona barjeras uz ielām. Komandantstunda ir spēkā no plkst. 20.00 līdz 7.00. Naktīs dzirdētas apšaudes, vairākas reizes naktī izsludinātas gaisa trauksmes. Veikalos ir arī dažādu preču trūkums, taču pienāk arī ziņas, ka veikaliem preces ik pa laikam tiek piegādātas.
12.03.2022 12.55
Maskava paziņojusi, ka kolonnas ar ārvalstu bruņojumu Ukrainai kļūs par Krievijas karaspēka "likumīgajiem mērķiem", atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu, sestdien vēsta valdības kontrolētā aģentūra "RIA Novosti".
12.03.2022 12.36
Rietumvalstu nepietiekamā reakcija uz Krievijas īstenoto Krimas okupāciju 2014. gadā ir novedusi pie tagadējās Krievijas agresijas pret Ukrainu, paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. “Ja visi Rietumi un visa pasaule būtu pacēluši savu balsi pret iebrukumu Krimā 2014. gadā, vai mēs būtu saskārušies ar šodienas ainu?” vaicāja Erdogans.
12.03.2022 12.19
Arī Apvienoto Nāciju Organizācija apstiprinājusi, kā tās rīcībā ir pierādījumi par kasešu bumbu izmantošanu Krievijas iebrukumā Ukrainā. Vairāk nekā 100 valstis ir aizliegušas to izmantošanu un parakstījušas attiecīgu konvenciju. Tomēr Krievija šim līgumam nepievienojās un turpina izmantot šos ieročus, sevišķi Ukrainas austrumos un Sīrijā.
ANO norāda, ka šāda rīcība neatbilst starptautiskajiem humanitārajiem principiem un karadarbības līdzekļu regulējumiem.
12.03.2022 11.38
Ukrainas iedzīvotāji arvien aicina Rietumus noteikt lidojumu aizliegumu virs Ukrainas. Bet rietumvalstis arvien apgalvo, ka, ja tiktu lemts par lidojumu aizliegumu, tas radītu tiešu konfrontāciju ar Krieviju, kas šo konfliktu pārceltu jaunā, bīstamākā fāzē.
Vašingtona arī apliecinājusi, ka savus karavīrus uz Ukrainu noteikti nesūtīs.
“Mēs nesāksim karu ar Krieviju Ukrainā. Tieša konfrontācija starp NATO un Krieviju būtu Trešais pasaules karš, ko mums ir jāmēģina novērst,” paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.
“Mēs jau zinām, ka Putina karš pret Ukrainu nekad nekļūs par viņa uzvaru. Viņš cerēja ieņemt Ukrainu bez cīņas, bet viņam tas neizdevās. Viņš cerēja salauzt Eiropas apņēmību, viņam tas neizdevās. Viņš cerēja vājināt transatlantisko aliansi, viņam tas neizdevās. Viņš cerēja sašķelt Amerikas demokrātiju un mūsu pozīcijas, viņam tas neizdevās. Amerikāņu tauta ir vienota. Pasaule ir vienota, mēs esam kopā ar Ukrainas tautu. Mēs neļausim autokrātiem un iedomātiem imperatoriem diktēt pasaules kārtību,” sacīja Baidens.
12.03.2022 11.26
Nakts uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vērsās arī pie “mātēm Krievijā”, mudinot “neatdot savus bērnus karā svešā zemē”. Viņš aicināja Krievijas armijā iesaukto mātes pārbaudīt savu dēlu atrašanās vietu un aizdomu gadījumā rīkoties.
“Vēlos vēlreiz pateikt šo krievu mātēm. Īpaši iesaucamo mātēm. Nesūtiet savus bērnus karot uz svešu zemi. Neticiet solījumiem, ka viņi tiks nosūtīti tikai kaut kur uz mācībām vai uz vietu, kur nenotiek kaujas. Pārbaudiet, kur atrodas jūsu dēli. Un, ja jums ir kaut mazākās aizdomas, ka jūsu dēls varētu tikt nosūtīts karā pret Ukrainu, nekavējoties rīkojieties. Nepazaudējiet savu dēlu nāvē vai gūstā,” aicināja Ukrainas prezidents.
“Ukrainas teritorijā nogalināto Krievijas militārpersonu skaits jau pārsniedz 12 tūkstošus cilvēku. 12 tūkstošus! Ievainoto iebrucēju skaits ir daudzkārt lielāks,” apgalvoja Zelenskis. "Mēs nevienu no viņiem šeit neaicinājām!"
“Ukraina nekad nav gribējusi un negrib šo briesmīgo karu, bet aizstāvēsies tik daudz, cik vajadzēs,” piebilda Zelenskis.
Volodimira Zelenska uzrunas fragments krievu valodā:
Tāpat Zelenskis zināja teikt, ka Krievija plānojot pastiprināt represijas valsts iekšienē. Viņš ieteica “domājošajiem Krievijas iedzīvotājiem” meklēt veidus, kā saņemt drošticamu informāciju, kā arī ieteica slēpt savus viedtālruņus un datorus no varasiestāžu pārstāvjiem.
Volodimira Zelenska uzrunas fragments krievu valodā:
12.03.2022 10.52
Naktī uz sestdienu Krievijas spēki ar “Smerč” sistēmu apšaudījuši Černihivu un Mikolajivu, vēsta britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz Ukrainas armijas ģenerālštāba paziņojumu.
Mikolajevas apgabala administrācijā apšaudi raksturoja kā haotisku un informēja, ka nodarīti postījumi civilai infrastruktūrai un ievainoti divi cilvēki. Tikmēr pie Černihivas Ukrainas armija paziņojusi, ka turpina aizsardzības kaujas.
Pie Kijivas pagājušajā naktī īpaši saspringta situācija bija Bučas un Brovarskas rajonos un pie Irpiņas, kur notiek kaujas.
Tāpat Ukraina apliecināja, ka valsts austrumos Krievijas spēku kontrolē ir Volnovaha, bet Mariupole ir aplenkta.
Savukārt uz Vasiļkovu militāro lidlauku Krievijas armija no rīta esot raidījusi ne mazāk par sešām raķetēm. Tur arī deg un sprāgst munīcijas noliktava, vēsta Kijivas apgabala policija.
12.03.2022 10.05
Divu nedēļu laikā Krievija jau piedzīvojusi straujāko ekonomikas kritumu kopš 90. gadiem - valsts IKP zaudējis 30 miljardus dolāru, lēš "Bloomberg Economics". Medijs prognozē, ka šogad Krievijas IKP saruks par 9%.
12.03.2022 10.01
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka 16 dienu laikā kopš iebrukuma sākuma Ukrainā kaujas spējas zaudējusi 31 Krievijas bataljonu taktiskā grupa. Doneckas frontē Krievijas spēki atsevišķos virzienos esot apturēti, bet pārējos – palēnināts uzbrukuma temps, ziņo “Unian”.
Tikmēr Krievijas aizsardzības resors paziņojis, ka tā karaspēks pavirzījies par vēl 21 kilometru Ukrainā. Kopumā kopš karadarbības sākuma esot pārtraukta 3491 militārās infrastruktūras objekta darbība Ukrainā.
12.03.2022 09.13
Ukrainā izveidots koordinācijas štābs kara gūstekņu jautājumos. “Gūstā saņemto okupantu skaits jau ir tādā apmērā, ka šo jautājumu vairs nevar atstāt struktūrām, kas mums bija pirms kara. Tāpēc šodien valdība izveidoja koordinācijas štābu jautājumos par kara gūstekņu uzturēšanu,” paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Saskaņā ar viņa pausto pret Krievijas karavīriem, kas nonākuši gūstā Ukrainā, izturas saskaņā ar starptautiskām konvencijām.
Kijivas sniegtā informācija kara 16. dienā liecina, ka gūstā saņemti aptuveni 700 Krievijas iedzīvotāji. Šai informācijai gan nav apliecinājuma no neatkarīga avota.
12.03.2022 08.52
Kijivas apgabalā apšaudes rezultātā aizdegušās noliktavas, kurās glabājās saldēta produkcija. Saskaņā ar sākotnējo informāciju upuru un ievainoto nav. Ugunsgrēku dzēš 20 glābēji, informēja Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienests.
12.03.2022 08.27
Naktī uz sestdienu Černihivas centrā, iespējams, aviācijas lādiņa trāpījuma dēļ sagrauta viesnīca “Ukraina”, ziņo vietējie mediji. Nakts apšaudēs arī izpostīta bērnu bibliotēka un futbola arēna.
12.03.2022 07.40
Sestdien plānots vēl viens mēģinājums evakuēt cilvēkus no Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles. Pilsētā paredzēts nogādāt humānās kravas, bet atpakaļceļā kolonna varēs evakuēt cilvēkus, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Verešuka.
Mariupolē cilvēki jau vairākas dienas atrodas izolācijā, jo pilsēta tiek apšaudīta. Tāpēc izbraukt no pilsētas vai saņemt kādu palīdzību no ārpuses ir neiespējami.
Vairāki iepriekšējie centieni evakuēt cilvēkus no Mariupoles cieta neveiksmi, jo vienošanās par uguns pārtraukšanu uz laiku tika pārkāptas.
Kopumā sestdien Doneckas, Zaporižjas un Kijivas apgabalos paredzēts atvērt 12 evakuācijas koridorus, lai izvestu civiliedzīvotājus no vairākām aplenktām pilsētām. Humānā situācija ir slikta daudzviet, un Krievijas spēki turpina liegt arī piegādes. Cilvēki evakuējas bīstamos apstākļos, Krievijas spēkiem turpinot apšaudes.
Piektdien no aplenktajām pilsētām Enerhodaras, Bučas, Hostomeļas un Kozarovičiem izdevies evakuēt vairāk nekā 7000 cilvēku.
Ukrainas mediji arī ziņo, ka 12.martā turpinās kursēt bezmaksas vilciens iedzīvotājiem, kas vēlas pamest Kijivu, Odesu, Harkivu, kā arī izbraukt no valsts.
12.03.2022 07.09
Daudzviet Ukrainas pilsētās naktī uz sestdienu un no rīta skanēja trauksmes sirēna, brīdinot par gaisa uzlidojumu risku. Tās skanēja arī Kijivā un tās apkārtnē, Ļvivā, Zaporižjā, Odesā, ziņo britu raidsabiedrības BBC Ukrainas ziņu dienests.
Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro. 11. marta teksta tiešraides arhīvs.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
