- Protesti sākušies pēc cietumsodu piespriešanas Katalonijas separātistu līderiem.
- Protesti turpinās trīs dienas un pāraug vardarbībā un sadursmēs ar policiju.
- Katalonijas reģiona valdības vadītājs aicināja nekavējoties pārtraukt vardarbību.
- Nosodīt vardarbību viņu aicināja Spānijas premjers.
- Katalonijas līderi plāno sarīkot vēl vienu neatkarības referendumu.
Trešdien, 17. oktobrī, vakarā Barselonā tika dedzinātas barikādes un automašīnas. Tūkstošiem Katalonijas neatkarības atbalstītāju devušies gājienos uz Barselonu, lai piektdien piedalītos masu demonstrācijā un ģenerālstreikā.
Protesti Barselonā turpinājušies trīs dienas pēc kārtas, un demonstrācijas izvērtušās arī vardarbībā. Trešdienas vakarā vairāki simti protestētāju Katalonijas autonomā reģiona galvaspilsētā Barselonā dedzināja barikādes un automašīnas, policiju apmētāja ar izlauztiem bruģakmeņiem. Nemieri izplatījās arī uz citām Katalonijas pilsētām.
Tas lika Katalonijas reģiona valdības vadītājam Kimam Torram īsi pēc pusnakts nākt klajā ar uzrunu televīzijā un pieprasīt nekavējoties pārtraukt vardarbību.
„Mēs nosodām vardarbību. Mēs nepieļausim incidentus, kādus redzam ielās. Tas ir jāpārtrauc nekavējoties,” uzsvēra Torra.
“Nav nekāda iemesla vai attaisnojuma automobiļu dedzināšanai vai cita veida vandālismam. Protestiem jābūt miermīlīgiem. Mēs nevaram ļaut šādām grupām, kas iefiltrējas un provocē, kaitēt kustības tēlam, kurā ir miljoniem katalāņu,” norādīja Torra.
Arī Katalonijas reģiona premjerministrs Torra atbalsta Katalonijas neatkarību no Spānijas. Ar uzrunu televīzijā viņš uzstājās pēc tam, kad Spānijas premjers Pedro Sančess aicināja Torru skaidri nosodīt vardarbību.
Katalonijas reģionālo valdību joprojām kontrolē neatkarības kustības līderi, un viņi paziņojuši, ka turpinās centienus sarīkot vēl vienu referendumu par turīgā reģiona atdalīšanos no Spānijas.
Pirmdien Spānijas Augstākā tiesa piesprieda deviņus līdz 13 gadus cietumā deviņiem katalāņu separātistu līderiem par referendumu, kura rīkošanai Spānija nebija piekritusi un to nosodīja kā nelikumīgu. Vislielākais, 13 gadu cietumsods, piespriests bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, atzīstot viņu par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā.
Pēc sprieduma nolasīšanas pirmdien tūkstošiem protestētāju bloķēja ceļus uz Elpratas lidostu Barselonā. Tika atcelti vairāk nekā simts avioreisu, sadursmēs ar policiju ievainojumus guva vairāk nekā simts cilvēku, tostarp kāds demonstrants, kurš zaudēja vienu aci.
Otrdien demonstrācijas un sadursmes ar policiju turpinājās. Bet trešdien, protestiem atsākoties, tūkstošiem cilvēku pievienojās pieciem masu gājieniem no Katalonijas reģionālajām pilsētām uz Barselonu ar mērķi izraisīt haosu uz ceļiem. Gājienu dalībnieki plāno sapulcēties Barselonā piektdien, kad reģiona arodbiedrības aicina uz ģenerālstreiku.
Katalonijas separātistu līderu notiesāšana un notiekošais reģionā kļuvis par galveno debašu tematu pirms novembrī paredzētajām Spānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām.
KONTEKSTS:
Katalonijas valdība 2017. gada oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdības aizliegumam un tiesu atzinumam, ka tas ir pretrunā konstitūcijai. Vēlāk oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību, uz ko Madride atbildēja, ieviešot tiešo pārvaldi pār autonomo reģionu un atlaižot tā brīža Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona valdību. Viņš devās trimdā uz Beļģiju. Baidoties no aresta, Spāniju pametuši arī citi neatkarības kustības līderi, bet vairāki atrodas ieslodzījumā. 2017. gada decembrī sarīkotajās Katalonijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās vairākumu saglabāja partijas, kas iestājas par reģiona neatkarību.
