“Līdz šim brīdim saņemti 2 miljoni 262 tūkstoši biļetenu. Vārds “jā” atzīmēts 2 miljonos 20 tūkstošos biļetenu, līdz ar to 90 procenti atbalsta neatkarību. “Nē” atzīmēts 176 tūkstošus reižu, jeb 7,8 procentos biļetenu,” paziņoja Katalonijas valdības pārstāvis Džordi Turuļs.
Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.
Šāds rezultāts bija paredzams, jo vairums neatkarības idejas pretinieku referendumu boikotēja, uzskatot to par nelikumīgu.
Katalonijas reģionālā valdība arī norādīja, ka daļu vēlēšanu zīmju konfiscējusi policija un līdz šim brīdim nav apkopoti dati par 15 000 saņemto biļetenu, taču tie nespēj ietekmēt referenduma rezultātu.
Ar aplausiem un gavilēm vairāki simti cilvēku sveica brīvprātīgos, kuri ap desmitiem vakarā bija pabeiguši skaitīt balsošanas biļetenus. Visu dienu aktīvisti stāvēja pie balsošanas iecirkņa durvīm, lai nepieļautu kārtības sargu ielaušanos. Arī visus, kuri nobalsoja, aicināja palikt ārpusē, lai palīdzētu nosargāt biļetenus.
Savukārt vietējās valdības vadītājs Karless Pudždemons jau pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas paziņoja, ka balsojuma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par suverēnu republiku.
Referenduma rezultāti tuvākajās dienās tiks iesniegti vietējā parlamentā, lai īstenotu likumā paredzētās tiesības pasludināt apgabala neatkarību. Viņš arī apsūdzēja Spānijas centrālo valdību par neattaisnotu vardarbību.
Referenduma laikā sadursmēs ar policiju Katalonijā ievainoti 844 cilvēki, un viņiem sniegta medicīniskā palīdzība.
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs paziņojis, ka neatkarības referendums Katalonijas autonomajā apgabalā nav noticis. Viņš arī uzsvēra, ka valstī joprojām valda likuma vara.
Rahojs svētdienas vakarā, īsi pēc iecirkņu slēgšanas, paziņoja, ka vairums kataloniešu ir atteikušies piedalīties šajā farsā, un tādēļ nekāda pašnoteikšanās referenduma nav bijis.
Rahojs paziņoja, ka referendums bija īsts uzbrukums likuma varai, uz kuru valsts reaģēja stingri un mierīgi. Viņš balsojumu arī nodēvēja par ņirgāšanos par demokrātijas būtību. Savukārt par policijas rīcību Katalonijā viņš norādīja, ka likumsargi vien pildījuši savu pienākumu.
Kārtības sargi, pildot tiesas rīkojumu, ielauzās vairākos iecirkņos un ar spēku izgrūda no tiem aktīvistus. Katalonijas reģiona policija lielākoties atteicās viņiem palīdzēt. Tādēļ ir fiksētas vairākas sadursmes starp vietējiem policistiem un no citiem Spānijas reģioniem atsūtītajiem īpašo uzdevumu vienību pārstāvjiem. Vienā no Katalonijas apdzīvotajām vietām cilvēkiem palīgā nāca arī vietējie ugunsdzēsēji.
Pēc notikušā Barselonas domes priekšsēdētāja Ada Kolau, kura nepārstāv neatkarības bloku, mudināja Spānijas premjeru atkāpties.
“Man ir jāsaka, ka Mariano Rahojs ir gļēvulis, kurš nespēj tikt galā ar atbildību, ko viņam uzliek valdības vadītāja amats. Valsts premjerministra pienākums ir uzņemties atbildību un meklēt risinājumus, nevis padarīt situāciju vēl sarežģītāku, slēpjoties ar policistu tūkstošiem, kuri tika uzsūtīti pret miermīlīgiem iedzīvotājiem. Šodien mēs nerunājam par neatkarību, mēs nerunājam par “jā” un “nē”, mēs nerunājam par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas, bet gan par plaisu starp Rahoja valdību un Kataloniju,” klāstīja Kolau.
Satraukumu par policijas vardarbību pauda arī vairāki ārvalstu līderi, tostarp Beļģijas premjers Šarls Mišels un Slovēnijas valdības vadītājs Miro Cerars. Arī Lielbritānijas opozīcijas līderis Džeremijs Korbīns ir nosodījis kārtības sargu vēršanos pret civiliedzīvotājiem. Līdzīgu nostāju pauda arī vairāku Eiropas Parlamenta grupu vadītāji.
Savukārt Katalonijas valdība tuvāko dienu laikā sola vērsties pie reģiona parlamenta, lai pasludinātu neatkarību. Bet vairākas vietējās organizācijas ir mudinājušas otrdien sarīkot ģenerālstreiku, lai izteiktu neapmierinātību ar Madrides rīcību.
