Kazahstānas valdības lūgumā ir prasīts sniegt atbalstu cīņai pret ārvalstīs sagatavotiem, bruņotiem bandu grupējumiem. Tikmēr Kazahstānā ir slēgts vairums banku un finanšu institūciju, kā arī ierobežota piekļuve internetam.
Gan aizvadītajā naktī, gan ceturtdienas rītā Almati pilsētā ir turpinājušās apšaudes un plaši iedzīvotāju protesti. Saņemtas ziņas, ka trešdien sadursmju laikā ievainojumus guvuši vairāk nekā 300 policistu un karavīru, bet 13 likumsargi gājuši bojā.
Jāpiebilst, ka, no vienas puses, informācijas no Kazahstānas ir ļoti daudz, bet, no otras puses, daudziem kazahu resursiem piekļūt ir ļoti grūti vai neiespējami interneta bloķēšanas dēļ.
Centieni stabilizēt situāciju valstī
Trešdien Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs ir oficiāli lūdzis Kolektīvās drošības līguma organizācijas, kuras sastāvā vēl ir Armēnija, Baltkrievija, Kirgizstāna, Krievija un Tadžikistāna, palīdzību, lai novērstu draudus nacionālajai drošībai. Reaģējot uz šo prasību, organizācijas padomes priekšsēdētājs, Armēnijas premjers Nikole Pašinjans ir paziņojis, ka uz Kazahstānu tiks nosūtīti miera uzturēšanas spēki. Tas tikšot darīts uz ierobežotu laika posmu ar mērķi stabilizēt un normalizēt situāciju valstī.
Īsi pirms pusnakts Almati pilsētas administrācija paziņoja par pretterorisma operācijas sākumu pilsētā. Marodieri un laupītāji demolēja veikalus, bankas, aptiekas, bankomātus, dedzināja automašīnas. Saziņas vietnes “Telegram” kanāls “Orda.kz” ziņo, ka gan pagājušajā naktī, gan šorīt pilsētā ir turpinājušās apšaudes – dažos ierakstos dzirdams arī par iespējamiem bojā gājušajiem.
Ceturtdienas rītā armijas vienības Almati centrā ar bruņutransportieriem esot ielenkušas aptuveni 200 bruņotus nemieru rīkotājus. Citos aculiecinieku iesūtītajos kadros redzams, kā bruņutransportieri un armijas mašīnas no protestētājiem bēg. Aktau pilsētā, piemēram, spēka struktūru pārstāvji esot pārgājuši protestētāju pusē.
Tāpat tika paziņots, ka no iebrucējiem ir atbrīvota Almati lidosta, taču aculiecinieki vēstot, ka iebrucēji ir aizgājuši paši pēc tam, kad bija paņēmuši to, ko varēja paņemt.
Protestu dēļ pasaules tirgū par 8% ir pieaugusi urāna cena, jo Kazahstānā tiek iegūti aptuveni 40% no pasaules Urāna. Kazahstānas notikumu dēļ par 3,7% ir kritusies arī virtuālās valūtas “bitcoin” vērtība, jo Kazahstāna ir otrajā vietā pasaulē šīs valūtas iegūšanas apjomu ziņā, atpaliekot vien no ASV.
ASV un ANO aicina Kazahstānas varas iestādes uz piesardzību un atturību
Šoreiz vismaz daļa no ASV un Krievijas reakcijas ir vienāda – protestētājiem ir jānodrošina tiesības mierīgi paust savu neapmierinātību, bet varas iestādēm jāievēro piesardzība un atturība. Tomēr ir arī gan atšķirības. Baltā nama pārstāve Džena Psaki kategoriski noliegusi to, ka aiz šādu protestu organizēšanas varētu stāvēt ASV. Pēc viņas vārdiem, apgalvojumi par amerikāņu iesaisti esot klasisks Krievijas dezinformācijas piemērs.
Arī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir aicinājusi visas konfliktā iesaistītās puses atturēties no vardarbības eskalācijas un veicināt politisko dialogu.
Savukārt baltkrievu politikas komentētājs Artjoms Šraibmans norādīja, ka Kolektīvās drošības organizācijas spēku ievešana Kazahstānā ir “spēle uz visu banku”. Ja tas nenobiedēs protestētājus, tad ir gaidāma asinspirts. Un pēc tam tiks ievērojami iedragāts visas postpadomju integrācijas tēls gan Kazahstānā, gan Ukrainā, gan citur – neatkarīgi no tā, kurš šajā situācijā uzvarēs, atzīmēja Šraibmans.
Gāzes cenu kāpums – pēdējais piliens tautas neapmierinātības glāzē?
Versijas par iemesliem notiekošajam ir dažādas un vienlaikus ļoti pretējas. Pieļauts, ka protestus varētu būt radījusi pati Kazahstānas valdība vai arī protesti varētu būt radušies gadu garumā īstenotās politikas un protestu apspiešanas dēļ. Gāzes cenu kāpums varētu būt bijis pēdējais piliens, lai sabiedrības mērs sāktu iet glāzei pāri malām un laukā nāktu arī sabiedrībā pieaugošā neapmierinātība faktiski ar diktatūru. Nedrīkst nepieminēt arī dažādas pretrunīgi vērtētas reformas.
Izskan arī versijas par cīņu starp pašreizējo prezidentu Kasimu Žomartu Tokajevu un ilggadējo līderi Nursultanu Nazarbajevu, kurš, lai arī jau divus gadus no politikas teorētiski ir pagājis malā, līdz pat trešdienai vadīja ietekmīgo Nacionālās drošības padomi. Tagad arī šis amats ir pārgājis Tokajeva rokās. Daudzi no protestētājiem pieprasīja tieši Nazarbajeva aiziešanu no politiskās vadības, kā arī trešdien tika gāzts arī vismaz viens Nazarbajeva piemineklis. Atsevišķi avoti ziņo, ka Nazarbajevs esot gatavs valsti pamest.
Tāpat tiek piesaukta ārējo spēku iejaukšanās. Trešdien, piemēram, baltkrievu oficiālā ziņu aģentūra ziņoja, ka Rietumu eksperti un mediji esot no Baltkrievijas pārslēgušies uz Kazahstānu un ka Rietumu spēki kārtējo reizi īstenojot revolucionāros scenārijus, lai, piemēram, novērstu uzmanību no saspīlējuma Ukrainas pierobežā un vājinātu Krievijas pozīcijas pirms gaidāmajām sarunām ar ASV un NATO.
