Vienlaikus varas iestādes atkārtoti uzsvērušas, ka uz valsti nosūtītie miera uzturēšanas spēki karadarbībā neiesaistīsies.
Kazahstānu jau vairākas dienas ir pārņēmušas nepieredzēti plašas protesta akcijas. Daudzviet tās izvērtušās ļoti vardarbīgas un asiņainas, citviet tie ir tikai mierīgi mītiņi, kuri arī daudzviet jau sāk izklīst.
Iekšlietu ministrija vēsta, ka par līdzdalību nemieros aizturēti vairāk nekā 3800 cilvēku. 26 nemieru dalībnieki nogalināti, vēl 26 ir ievainoti. Sadursmēs gājuši bojā 18 likumsargi, vairāk nekā 700 ir ievainoti.
Prezidents sola likvidēt "bandītus un teroristus"
Piektdien ar uzrunu televīzijā klajā nāca Kazahstānas prezidents Tokajevs. Viņš paziņoja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem un armijai nemieru apslāpēšanai ir dotas pilnvaras bez brīdinājuma izmantot nāvējošos ieročus.
Pēc Tokajeva vārdiem, Almati pilsētai, kas nemieros cieta visvairāk, esot uzbrukuši aptuveni 20 000 “bandītu”, taču ar teroristiem varas iestādes pārrunās neiesaistīsies un viņi tiks likvidēti.
“Teroristi joprojām nodara kaitējumu valsts un privātajiem īpašumiem un izmanto ieročus pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Es esmu izdevis pavēli tiesībsargājošajām iestādēm un armijai bez brīdinājuma atklāt uguni tiešā trāpījumā,” paziņoja Tokajevs.
“Ārvalstīs izskan aicinājumi pusēm iesaistīties sarunās par mierīgu problēmu atrisinājumu. Kādas muļķības! Kādas var būt sarunas ar noziedzniekiem un slepkavām!? Mēs saskaramies ar bruņotiem un sagatavotiem bandītiem – gan vietējiem, gan ārzemju. Tieši bandītiem un teroristiem, tāpēc viņi ir jālikvidē, un tas tiks izdarīts tuvākajā laikā. Tiesībsargājošās iestādes ir morāli un tehniski gatavas šo uzdevumu izpildīt.”
Krievijas spēki jau ieradušies Kazahstānā
Neilgi pirms plānotās uzrunas gan valsts lielākajā pilsētā Almati, gan galvaspilsētā Nursultanā televīzijas pārraides tika pārtrauktas un šajās pilsētās, ļoti iespējams, iedzīvotāji prezidenta uzrunu nedzirdēja.
Ceturtdien vakarā pēc Kazahstānas prezidenta uzaicinājuma valstī ieradās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) “miera uzturētāji” gan no Krievijas, gan Baltkrievijas. Ceļā uz Kazahstānu ir arī Armēnijas, Tadžikistānas un Kirgizstānas vienības.
Piektdien kļuvis zināms, ka “miera uzturēšanas spēkus” vadīs Krievijas gaisa desanta spēku komandieris, ģenerālpulkvedis Andrejs Serdjukovs, kura vadītajām vienībām ir nopietna reālas karadarbības pieredze. KDLO vadība gan apgalvo, ka aptuveni 2500 miera uzturētāju uzdevums nav apspiest protestus un pēc protestu beigām visi spēki no Kazahstānas tiks izvesti.
Almati ielās turpinās apšaudes
Uz to, raksturojot situāciju valstī, norādījis arī Kazahstānas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Daurens Abajevs.
“Kolektīvās drošības līguma organizācijas karavīri nepiedalās kaujas darbībās un nenodarbojas ar kaujinieku likvidāciju.
Nevajag jaukt miera uzturēšanas misiju ar operatīvās reaģēšanas kolektīvo spēku ievešanu. Pilsētas attīrīšanas militāro operāciju veic vairākas policijas un Aizsardzības ministrijas specvienības. Miera uzturēšanas spēki nodarbosies ar piesegšanas un apsardzes funkcijām.”
Kā liecina Kazahstānas varas iestāžu sniegtā informācija, ceturtdien operācijas laikā Almati visas administratīvās ēkas ir atbrīvotas no teroristiem, daudzi kaujinieki ir aizturēti un likvidēti. Tiek pārbaudīta viņu iespējamā saistība ar dažādām ekstrēmistu organizācijām.
Taču piektdien saņemtas ziņas, ka apšaudes Almati ielās joprojām turpinās un turpinās arī atlikušo “bandītu” meklēšana. Tāpat arvien tiek saņemtas ziņas par pieaugošu ievainoto un bojā gājušo skaitu, kas mērāms vairākos desmitos.
Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko tikmēr paziņojis, ka notikumi Kazahstānā esot mēģinājums uzbrukt pēcpadomju valstīm Krievijas perimetrā. "Viņi vēlas noslīcināt Krieviju asinīs," apgalvo Lukašenko, kurš savā valstī izvērsis represijas pret opozīcijas atbalstītājiem.
"Mums par katru cenu ir jāsaglabā mūsu civilizācijas centrs, mūsu pareizticības centrs. Tās zemes, kas šobrīd atrodas Krievijas Federācijas sastāvā," teica Lukašenko.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt “veco vīru”.
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO “miera misijas” aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
