"Kad pēc [Krievijas] prezidenta [Vladimira] Putina lēmuma notika iebrukums Ukrainā, elles vārti atvērās, un daudzviet pasaulē visi ļaunie spēki iznāca laukā," sacīja arhibīskaps.

Pagājušā mēneša beigās Velbijs apmeklēja Ukrainu, kur tikās ar baznīcas līderiem, vietējiem kristiešiem, cilvēkiem, kas konflikta dēļ bijuši spiesti pamest mājas.

Kā sacīja arhibīskaps, viņu satrieca "masu kapu lielums Bučā, fotogrāfijas, kurās redzams, kas cilvēkiem tur nodarīts, izvarošanas, slaktiņi, spīdzināšanas, ko pastrādājis Krievijas okupācijas karaspēks".

Šī iebrukuma sekas jūtamas tālu aiz Ukrainas robežām, sacīja Velbijs.

 "Nedēļu pirms došanās uz Ukrainu es biju Mozambikā, kur ir bads viscaur uz ziemeļiem gar Austrumāfrikas krastu," viņš sacīja.

"Ir inflācija, ir enerģētikas krīze, ir ciešanas, trūkst medikamentu, viss ļaunais ir palaists vaļā, un kamēr nebūs notikusi karaspēka izvešana un iestājies pamiers, mēs nevaram panākt progresu izlīguma lietā," skaidroja Kenterberijas arhibīskaps.

Velbijs jau iepriekš publiski nosodījis Krievijas karu pret Ukrainu, februārī iebrukumu dēvējot par "milzīga ļaunuma darbu".

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.