Separātisti firmas sagrāba šomēnes, reaģējot uz pēdējās nedēļās ukraiņu aktīvistu īstenoto kravu vilcienu satiksmes blokādi starp separātistu teritoriju un pārējo Ukrainu. Situācijas dēļ cietušas abas puses.
Lēmums par visu kravu pārvadājumu apturēšanu stājās spēkā trešdien pulksten 13 pēc vietējā laika. Kijeva kravu pārvadājumu aizliegumu uz un no prokremlisko kaujinieku kontrolētajām teritorijām Ukrainas austrumos pamatoja ar „strauju Krievijas agresijas eskalāciju pret Ukrainu un Ukrainas uzņēmumu sagrābšanu” separātistu pašpasludinātajās „republikās” Doņeckas un Luhanskas reģionos.
Saskaņā ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome sekretāra Oleksandra Turčinova teikto, kravu pārvadājumu aizliegums ilgs, līdz separātisti izpildīs Minskas vienošanās punktus par ugunspārtraukšanu un bruņojuma atvilkšanu, kā arī Ukrainas jurisdikcijā atgriezīs sagrābtos uzņēmumus.
Arī Ukrainas prezidents Petro Porošneko savā paziņojumā teica, ka situācija Ukrainas austrumos ir būtiski pasliktinājusies, turklāt Krievija atzinusi prokremlisko kaujinieku pašpasludināto „republiku” pases.
Porošenko teica, „atņemto [ukraiņu uzņēmumu] aktīvu vērtība, provizoriski lēšot, ir divi miljardi dolāru”.
„Ierosinu Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomei pieņemt lēmumu uz laiku pilnībā apturēt transporta, ne tikai dzelzceļa satiksmi ar okupēto teritoriju. Aizliegums būs spēkā tik ilgi, kamēr okupanti Ukrainas jurisdikcijā nebūs atdevuši nozagtos Ukrainas uzņēmumus. Izņēmums nosakāms tikai attiecībā uz humānās palīdzības piegādēm – Ukrainas un starptautisko palīdzības organizāciju, ANO, Sarkanā Krusta kravām,” paziņoja Porošenko.
Ukraiņu aktīvisti, no kuriem daudzi karojuši bruņotajā konfliktā pret Krievijas atbalstītajiem separātistiem Ukrainas austrumos, jau vairākas nedēļas pavaļīgi īstenoja dzelzceļa blokādi, lai tādā veidā protestētu pret tirdzniecību ar valsts austrumu ogļu ieguves reģioniem, ko tagad kontrolē separātisti. Ticis ziņots arī par aktīvistu sadursmēm ar policiju, ko Kijeva bija nosūtījusi demontēt blokādes punktus.
Situācijas dēļ cietušas abas puses. Separātistu pusē darbību pārtraukušas vairākas tērauda un ogļu rūpnīcas, savukārt otrpus līnijas Ukraini ogles ir nepieciešamas enerģētiskajām vajadzībām.
Marta sākumā prokremliskie separātisti uz blokādi atbildēja, savā kontrolē pārņemot vairākus desmitus ukraiņu uzņēmumu.
Porošenko trešdien kritizēja aktīvistu līdz šim īstenoto blokādi, norādot, ka valdība centusies saglabāt „ierobežotas attiecības ar uzņēmumiem otrpus sadalošās līnijas”, kuru īpašnieki atrada veidus, kā palikt Ukrainas tiesiskajā vidē un maksāt nodokļus Ukrainas valsts kasē. Taču aktīvistu rīcība „nevis pietuvinājusi, bet attālinājusi” prokremlisko separātistu kontrolēt rajonu pilnvērtīgu atgriešanos Ukrainā, teica Porošenko.
Reaģējot uz Kijevas trešdien pieņemto oficiālo lēmumu par kravu pārvadājumu apturēšanu, prokremliskie separātisti paziņoja, ka tas ir pretrunā Minskas norunām. Savukārt Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti” citē Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teikto, ka šāds Kijevas lēmums ir „pretrunā veselajam saprātam un cilvēka sirdsapziņai”.
Jau ziņots, ka konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī drīz pēc tam, kad Krimas autonomo apgabalu Ukrainā faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju.
2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies.
Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 000 cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.
