Mediji ziņo, ka uzbrukumi bijuši koordinēti un plānoti. Milicijas ēku Slavjanskā bruņoti cilvēki maskēšanās tērpos ieņēmuši raidot šāvienus un apdullinošās granātas. Iekļuvuši ēkā, viņi sākuši izdalīt tur atrastos ieročus, it kā prokrievisko mītiņotāju vajadzībām, visus milicijas darbiniekus gan no ēkas izlaiduši.
Pēc Iekšlietu ministrijas ziņām, iecirknī atrodas gan automāti, pistoles, gan patronas, un domājams, ka šīs ielaušanās mērķis tieši ir bijis iegūt šo bruņojumu. Uzbrucēji teikuši, ka ir Doņeckas republikas iniciatīvas grupa, lai gan vietēji sacījuši, ka šie cilvēki ir nepazīstami un nav zinājuši pat vietējā mēra vārdu.
Porkrievisko spēku kontrolē nonākušas arī vairāku citu Austrumukrainas pašvaldību iestādes. Aktīvisti nedēļas sākumā sagrāba Doņeckas apgabala valsts administrāciju ēkas, paziņojot, ka, līdzīgi kā Krimā, grib sarīkot referendumu par pievienošanos Krievijai. Doņeckas separātisti pasludinājuši savu tautas republiku un aicinājuši Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iebrukt Ukrainas austrumos.
Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs pēc notikušā Slavjanskā paziņojis, ka sekos spēcīga reakcija, taču neprecizējot, kāda. Kijevā uzskata, ka šos uzbrukumus inscenē Kremlis, šādi sagatavojoties iespējamai reģiona aneksijai. Kā stāsta Latvijas Radio speciālkorespondents Kijevā Aleksejs Grigorjevs, Austrumukrainā vairums iedzīvotāju nevēlas pievienošanos Krievijai, bet provokatori, lai arī ir mazā skaitā, tomēr ir ļoti agresīvi.
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica esot zvanījis Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam un aicinājis izbeigt Krievijas specdienestu provokācijas Ukrainas austrumu reģionos. Krievija savukārt ir brīdinājusi Ukrainu, ka ikviena pretdarbība būšot par iemeslu Krievijai boikotēt nākamnedēļ, 17. aprīlī, gaidāmās sarunas Ženēvā.
Jau vēstīts, ka Šveices pilsētā tiksies Eiropas Savienības, ASV, Ukrainas un Krievijas pārstāvji, lai meklētu risinājumu Ukrainas krīzei.
ASV ir paziņojušas par jaunām sankcijām septiņiem Krimas prokrieviskajiem līderiem un arī enerģētikas uzņēmumam "Černomorņeftegaz", kura aktīvus tagad pārvalda Maskava.
Savukārt pirmdien Luksemburgā Eiropas Savienības ārlietu ministri lems par jaunu atbalstu Ukrainai.
