Tikmēr Krievijas parlamenta NVS lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis paziņoja, ka jautājumu par jaunu teritoriju pievienošanu Krievijai vienkāršotā kārtībā Valsts dome varētu izskatīt pēc tam, kad būs zināmi 16.martā Krimā iecerētā referenduma rezultāti, un lēmumu pieņems Krievijas Federācijas vadība.
Savukārt Krimas vicepremjers Rustams Temirgalijevs jau paziņojis, ka Krima gatava ieviest Krievijas rubli savā teritorijā. Viņš preses konferencē norādījis – ja Krievija piekritīs pieņemt Krimu savā sastāvā, Krima būs gatava ieviest Krievijas valūtu.
Pašreizējā Krimas vara arī uzskata, ka 16.martā plānotajā referendumā ne mazāk par 70% pussalas iedzīvotāju nobalsos par pievienošanos Krievijai.
Temirgalijevs arī piebildis – ja Krimas iedzīvotāji nobalsos pret, tad Krimas Augstākā padome noliks savas pilnvaras kā varas orgāns, kuram iedzīvotāji neuzticas.
Temirgalijevs arī paziņojis, ka Ukrainas armija ir okupanti, ziņo aģentūra UNIAN. Pēc viņa teiktā, vienīgais likumīgais bruņotais spēks Krimā ir Krievijas armija.
Krima kļuvusi par Krievijas Federācijas teritoriju,” sacījis Temirgalijevs.
Ukrainas karavīriem tika piedāvāts dot jaunu zvērestu vai arī droši pamest pussalu.
Krimas tatāru Medžlisa līderis Refats Čubarovs savā profilā sociālajā tīklā „Facebook” paudis, ka viņa kolēģi Krimas parlamentā, kuri nobalsojuši par pievienošanos Krievijai, ir vājprātīgie, „skaidrs, ka viņi pilda svešu gribu”.
Saprāts ir atstājis viņus,” paudis Čubarovs.
Krievijā jau kopš 2001.gada spēkā ir likums, kas reglamentē jaunu subjektu iekļaušanu Krievijas Federācijā. Priekšlikums iekļauties Krievijas Federācijā jāiesniedz valstij vai tās daļai, un procedūra var notikt pēc Krievijas un citas valsts savstarpējās vienošanās saskaņā ar starptautisko līgumu, kuru tās noslēdz, skaidro Krievijas aģentūra „Itar Tass”. Līgums par jauna subjekta pievienošanu jāapstiprina Konstitucionālajai tiesai, pēc tam parlamentam.
Jau ziņots, ka Krimas parlaments ceturtdien nobalsoja par Krimas pievienošanos Krievijai un šī jautājuma galīgo izlemšanu referendumā. Referendums notiks jau nākamsvētdien, 16.martā, un referendumā būs jautāts, vai iedzīvotāji vēlas, lai Krima pievienojas Krievijas Federācijai, vai paliek Ukrainas sastāvā.
Tikmēr pašā Krimā joprojām turpinās Ukrainas bāzu blokāde. Drošības draudu dēļ pussalu nācies pamest Apvienoto Nāciju sūtnim, bet Krievijas un ASV ārlietu ministru sarunas vakar noslēdzās bez taustāmiem rezultātiem. Jau vēstīts, ka spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
