Šī ir jau ceturtā EK prezidentes vizīte Kijivā kopš kara Ukrainā sākuma. Bet pirmo reizi kopā ar visu savu komisāru komandu un pirmo reizi uz tik augsta līmeņa sarunām. Siltiem sveicieniem viņus sagaidīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš atzina – ienaidnieku iespējams uzveikt tikai ar sabiedroto atbalstu.
"Tagad Krievija koncentrē savus spēkus, gatavo atriebību ne tikai Ukrainai, bet brīvajai Eiropai, brīvajai pasaulei. Diemžēl ar panākumiem kaujas laukā vien nepietiek, lai sakautu šādu ienaidnieku. Mums vajag ticību Eiropā, brīvajā un vienotajā Eiropā," sacīja Zelenskis.
Viņš pateicies blokam par atbalstu, tomēr paudis vilšanos, ka pret Krieviju vērsto sankciju tempi paliek gausāki, bet Maskavas adaptācijas tempi ātrāki.
Uz to viņš saņēmis pozitīvu atbildi - tieši uz kara gadadienu Brisele cer iedarbināt desmito sankciju paketi pret Krieviju.
"Krievija šodien maksā augstu cenu, jo mūsu sankcijas grauj tās ekonomiku. Esošie naftas cenu griesti vien Maskavai katru dienu izmaksā aptuveni 160 miljonus eiro. Un mēs turpināsim palielināt spiedienu. Kopā ar G7 partneriem noteiksim papildu cenu griestus Krievijas naftas produktiem," solīja EK prezidente.
Tāpat paziņots par plāniem Hāgā izveidot starptautisku Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas centru, divkārt palielināt Eiropā apmācīto ukraiņu karavīru skaitu, kā arī piešķirt finansējumu Ukrainas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanai. Kopējais bloka atbalsts sasniedzis 50 miljardus eiro.
Divu dienu samita dienaskārtībā esošo jautājumu loks ir plašs. Tas skar gan papildu atbalstu Ukrainai, gan tās ciešāku Eiropas integrāciju.
Taču pirms var runāt par dalību blokā, Ukrainu sagaida garš darāmo darbu saraksts, kas iekļauj nopietnas politiskas un juridiskas reformas. Tiesa, nesenie Kijivas pūliņi pastiprināt cīņu pret korupciju nav palikuši bez ievērības.
"Jūs kļuvāt par kandidātvalsti, kamēr cīnījāties ar iebrucējiem. Jūs turpināt sasniegt iespaidīgu progresu, lai izpildītu mūsu prasības. Redzēt, ka jūsu pretkorupcijas iestādes ir vienmēr gatavībā un pamana korupcijas gadījumus, sniedz man mierinājumu. Varu teikt uzslavas par tik ātru reaģēšanu politiskajā līmenī," teica Urzula fon der Leiena.
Pērn jūnijā Kijiva saņēma kandidātvalsts statusu. Tagad tā cer pievienoties blokam rekordātrā tempā – divu gadu laikā. Bet pēc mediju rīcībā esošās informācijas, šādi solījumi samita laikā nav gaidāmi. Kaut arī formāli uzņemšanas kritēriji neliedz kara skartai valstij pievienoties, Brisele jau pateikusi – kamēr turpinās karš, pievienoties nevarēs. Tāpat būs nepieciešams pārējo dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, bet šajā jautājumā jau iezīmējas šķelšanās.
Pēdējoreiz bloks paplašinājās tālajā 2013. gadā, uzņemot Horvātiju, kurai šis process prasīja desmit gadus.
