Pekinas atbilde uz Eiropas Savienības (ES) lēmumu iekļaut vairākas Ķīnas amatpersonas Eiropas Savienības sankciju sarakstā bija zibenīga. Ķīna desmit eiropiešiem aizliegusi iebraukt Ķīnas teritorijā (arī Honkongā un Makao), tāpat viņu uzņēmumiem aizliegts veikt darījumus ar Ķīnu.
Lielā Ķīna pret mazo Lietuvu
Sankcijām pakļauto deputātu vidū ir arī Lietuvas Seima deputāte Dovile Šakaliene, kas izpelnījusies šādu Pekinas reakciju, jo ir viena no līdzpriekšsēdētājām Starpparlamentu aliansē par Ķīnu.
“Paradoksāli, ka valsts ar miljardu iedzīvotāju nolēmusi iebiedēt mazas valsts pilsoni, nevis izbeigt savu pretlikumīgo darbību, kas saistīta ar miljona savu pilsoņu ieslodzīšanu un spīdzināšanu.
Taču zibenīgā Ķīnas kompartijas reakcija uz ES ieviestajām sankcijām liecina, ka mūsu principiālā nostāja ietekmē Ķīnas rīcību,” aģentūrai “BNS” teica Šakaliene.
Ķīnas sankcijām ir pakļauti arī pieci Eiropas Parlamenta deputāti, tostarp Miriama Leksmana no Slovākijas.
Morālais pienākums
“Esmu dzimusi komunistiskajā Čehoslovākijā, un cīņā par brīvību mani senči ir zaudējuši dzīvību vai bija spiesti pavadīt ilgus gadus cietumā. Tādēļ uzskatu, ka mans morālais pienākums ir atbalstīt cilvēkus, kuri cīnās par savām tiesībām un brīvību citviet pasaulē,” uzsver Leksmana.
“Es uzskatu, ka mūsu iekļaušanai sankciju sarakstā vajadzētu motivēt Eiropas Savienību vēl aktīvāk un vienotāk cīnīties par cilvēktiesībām un nepiekāpties spiedienam nedz no Ķīnas, nedz no citām valstīm.”
Leksmana, tāpat kā vācietis Mihaels Gālers ir Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas locekļi. “Viņiem neizdosies mūs iebiedēt. Mēs turpināsim pieprasīt, lai Ķīna pildītu savus pienākumus, ko tā ir uzņēmusies, iestājoties ANO un parakstot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,” norāda Gālers.
Sankcijas nepaliks bez sekām
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli nekavējoties sarīkojis tikšanos ar dažiem no Ķīnas sankciju sarakstā iekļautajiem deputātiem. “Ķīnas sankcijas pret Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Savienības iestādēm ir nepieņemamas un noteikti nepaliks bez sekām. Cilvēktiesību aizstāvība nav tikai kaut kas, kas ir ierakstīts mūsu pamatlīgumos, tas ir arī princips, ko mēs spēcīgi aizstāvam. Mums ir jāatjauno patiesība un jānodrošina cilvēku pamatbrīvības.”
Savukārt Francija ir izsaukusi Ķīnas vēstnieku Parīzē, lai pieprasītu paskaidrojumus par daudzkārtējiem vēstniecības diplomātu uzbrukumiem Francijas politiķiem un zinātniekiem. Francijas ārlietu ministrs ir sacījis, ka šādi izteikumi esot nepieņemami gluži tāpat kā eiropiešu iekļaušana melnajā sarakstā.
Līdzīgas sankcijas par uiguru apspiešanu pirmdien apstiprinājusi arī ASV un Lielbritānija. Aktīvisti uzskata, ka Ķīnas labošanas nometnēs ir ieslodzīts aptuveni miljons šīs musulmaņu minoritātes pārstāvju. Ķīna noliedz jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus.
KONTEKSTS:
Uiguri ir Ķīnas ziemeļrietumu reģiona Siņdzjanas pamatiedzīvotāji, tjurku tauta un galvenokārt musulmaņi. Jau gadiem komunistiskā Ķīnas valdība apsūdzēta par uiguru apspiešanu, taču Pekina savu rīcību pamato ar terorisma draudu un separātisma novēršanu. Pēdējās desmitgadēs Siņdzjanā uz dzīvi apmetušies daudz etnisko ķīniešu no citiem Ķīnas reģioniem, un uiguri vairs nav Siņdzjanas iedzīvotāju vairākums.
Uzskatot, ka šī musulmaņu minoritāšu grupa ir potenciāls drauds valsts drošībai, Ķīnas valdība ir uzsākusi masveida cilvēku novērošanu, izsekošanu un pat ieslodzīšanu “pāraudzināšanas centros”. Uiguriem ir aizliegts runāt savā valodā publiskās iestādēs, piekopt savas tradīcijas un svētkus, dot bērniem tādus musulmaņu vārdus kā Muhameds vai Medina un piekopt islāma ticību, tādēļ vīriešiem aizliegts audzēt garu bārdu, sievietēm nesāt hidžābu, lūgties, doties svētceļojumā vai veikt jebkuru citu reliģisku darbību.
