Ķīna ir īstais Āzijas slimnieks, un tās finanšu tirgi var būt pat vēl bīstamāki par tās savvaļas dzīvnieku tirgiem. Ar šādu apsūdzošu virsrakstu skandālu koronavīrusa izplatīšanās sākumā izraisīja ASV laikraksts "The Wall Street Journal", atsaucoties uz aizdomām, ka vīruss varētu būt cēlies no Uhaņas tirgū nelegāli tirgotiem sikspārņiem, un vainojot Ķīnu patiesības slēpšanā, manipulācijās ar globālo tautsaimniecību un tādas politekonomiskas sistēmas izveidē, kas var ne tikai ekonomiski izpostīt pašu strauji augošo Ķīnu, bet satricināt visu pasauli.
Ietekmīgais “Foreign Policy” tikmēr apšauba ziņas par inficēto skaita samazināšanos, atsaucoties uz citiem gadījumiem, kad Ķīna manipulējusi ar statistiskiem datiem. Britu "The Guardian" pievienojas apsūdzībām, norādot, ka vīrusa izplatība atklāj Ķīnas kompartijas dzelžaino roku un apetīti pēc absolūtas kontroles. Laikraksts publicējis ķīniešu disidenta Ma Czjana skatījumu uz notiekošo.
"Redzami maskēti pacienti lauku hospitālī, kuriem piešķir partijas kartiņu uz viņu nāves gultas, un kuri priekā paceļ gaisā dūres, zvērot nemirstošu lojalitāti Sji Dziņpinam. Jebkuram ar sirdsapziņu šie indivīdi izskatās kā nehumāna kulta upuri. Tas, ka šie attēli tiek pasniegti kā “pozitīvu enerģiju veicinoši”, atklāj morālo bezdibeni, kurā totalitārisms iegremdējis nāciju," paudis disidents Czjans.
Tikmēr pati Ķīna pret Rietumu preses apsūdzībām reaģējusi asi, saskatot tajās nomelnošanas kampaņu, un tā vietā piedāvā diametrāli pretēju redzējumu, lai parādītu, ka tieši Sji Dziņipna definētais sociālisms ar Ķīnas iezīmēm nesis risinājumu laikā, kad citviet vīrusa izplatība turpinās daudz straujāk. Kompartijai pakārtotā, angliski rakstošā laikraksta "Global Times" virsraksti stāsta, kā vīrusa priekšā ASV atklājas plaisa starp bagātajiem un nabagajiem, kuri nevarot pat atļauties veikt koronavīrusa analīzes, bet citu valstu eksperti dodas uz Ķīnu, lai pārņemtu pieredzi cīņā ar vīrusu un uzskata Pekinas paveikto par apbrīnojamu.
Valsts televīzijā tiek rādīts, kā cilvēki apzinās savu svarīgo lomu kolektīvajā cīņā, kuru Ķīna sākusi uzvarēt. "Vispirms man bija ļoti bail, es bažījos par savu ģimeni, draugiem un klasesbiedriem. Taču es nomierinājos un mēģināju saprast, ko es varu darīt mūsu sabiedrības un mīļās pilsētas labā," teicis kāds iedzīvotājs. Savukārt kāds cits uzsvēris, ka cīņa ar epidēmiju prasa smagu darbu. "Esam pametuši savas ģimenes, lai palīdzētu vairāk cilvēkiem. Neviens nebīstas smaga darba vai briesmu, tāpēc visi ir varoņi!" tā kāds Ķīnas iedzīvotājs.
Meklējot vidusceļu, žurnāls "The Atlantic" tikmēr rezumē – Rietumu eksperti bieži piesaukuši to, ka Ķīnas Komunistiskā partija vienmēr bijusi tikai vienas kataklizmas attālumā no sabrukšanas. 2008. gadā tā bija zemestrīce Sicuaņas provincē ar 70 tūkstošiem upuru. Gadu vēlāk – 300 tūkstoši zīdaiņu saindēšanās no mākslīgā piena. 2011. gadā saskrējās jaunie, infrastruktūras attīstību simbolizējošie ātrvilcieni. Šīs un citas krīzes Rietumos tika piesauktas kā iespējamā Ķīnas Černobiļa – pirmais vēstnesis par sistēmas sabrukumu. Taču Ķīnas Černobiļa nepienāca ne tad, ne arī pienāks tagad. Demokrātisko revolūciju Ķīnā koronavīrusa dēļ neesot vērts gaidīt.
