ASV saslietās tirdzniecības barjeras un jaunākais spiediena vilnis pret 21. gadsimta Ķīnas komunikāciju tehnoloģiju milzi "Huawei" radījis kādu negaidītu pretreakciju, kas stila ziņā vairāk līdzinās kaut kam no 20. gadsimta Ķīnas kompartijas rokasgrāmatas.
Pēdējo dienu laikā valsts kontrolētā Ķīnas televīzija trīs dienas pēc kārtas populārāko vakara raidlaiku vairāk nekā miljardu lielajai potenciālajai auditorijai atvēlējusi senām mākslas filmām par Korejas karu jeb, kā to sauc Ķīnā, "Karu pret amerikāņu agresiju un palīdzību Korejai". Ņemot vērā, ka Ķīna karoja tolaik Ziemeļkorejas pusē, filmām ir izteikts Mao laika anti-amerikānisks raksturs.
Kā skaidro Ķīnas sestais kanāls sociālajā tīklā "Veibo", kas ir komunistiskais analogs Ķīnā aizliegtajai mikroblogošanas vietnei "Twitter", "filmas ir mākslasdarbi, kas atbalsojas arī mūsdienu ērā".
Filmas papildinājuši anti-amerikāniski raksti nacionālistiskajā tabloīdā "Global Times", kur redakcija aicina mūsdienās saglabāt garu, kas valdīja Ķīnas tautas armijas uzvarētajā cīņā par Šangaliņas kalnu – arī tā ekranizēta 1956. gada filmā, kas Ķīnā izrādīta šajās dienās.
Redakcija raksta – tirdzniecības karš ir liela spēle, kurā ķīniešiem jāparāda savs spēks, jāsaglabā savas pozīcijas un jāsatriec pīšļos pretinieks ar savu ekonomisko spēku.
Tikmēr laikraksta galvenais redaktors, paradoksāli, bet izmantojot tieši "Twitter" un tādējādi apejot Ķīnas uzliktos ierobežojumus, uzsver – šī filma māca ķīniešiem, ka nevar panākt vienādu pozīciju sarunās bez reālas cīņas.
Ķīnas oficiālo amatpersonu retorika gan joprojām ir krietni piezemētāka un virzīta uz kompromisu.
"Mēs joprojām ticam, ka atšķirības starp mūsu valstīm ir risināmas draudzīgās konsultācijās un sarunās, un tas attiecas arī uz atšķirīgo viedokli ekonomikas un tirdzniecības jautājumos. Mēs arī vēlamies, lai šīs sarunas tiktu balstītas abpusējā cieņā, vienlīdzībā un abpusējā izdevīgumā," teica Ķīnas Ārlietu ministrijas runasvīrs Lu Kans.
Tomēr tas nav apturējis neseno ASV lēmumu palielināt tarifus precēm vēl 200 miljardu ASV dolāru vērtībā un piedraudēt ar vēl plašākiem ievedmuitas nodokļiem. Un Ķīnas cieši savītās politiskās un biznesa elites pacietība, vismaz kā liecina uzplaiksnījumi kompartijas rūpīgi kontrolētajā informācijas telpā, nav bezizmēra.
"ASV nav vienīgais Ķīnas eksporta tirgus. Jā, tas ir nozīmīgs, bet ne vienīgais. Mums ir citi tirgi Eiropas Savienībā, Dienvidaustrumāzijā, Krievijā un Latīņamerikā.
Kā vēsta sens ķīniešu teiciens – ja gaisma nodziest austrumos, tā iedegas rietumos," norādīja Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības padomes vadītāja Gao Dzjana.
