ĪSUMĀ:
- Ankara uz Kipras ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem nosūtījusi kuģus gāzes iegulu izpētei.
- ES aicinājusi Turciju cienīt Kipras suverēnās tiesības – reakcija nesekoja.
- 15.jūlijā ES noteica nopietnas sankcijas pret Turciju.
- Ankara sola par spīti sankcijām urbšanu turpināt.
- Analītiķi: sankcijas tikai palielinās spriedzi attiecībās, Krievija būs ieguvēja.
- Eksperti: Kipras piekrastē ir ap 226 miljonus kubikmetru lielas dabasgāzes iegulas. Turcija: ja šo iegulu pētīs Kipra, turku minoritātei liegs piekļuvi dabas resursu ienākumiem.
- Turcija solīja, ka vēl pastiprinās savas aktivitātes pie Kipras.
Nikosija protestē pret Ankaras rīcību, norādot, ka nav apstiprinājusi urbšanas darbus savā piekrastē. Vēl pirms mēneša Eiropas Savienība aicinājusi Turciju cienīt Kipras suverēnās tiesības, kad dabas gāzes iegulu izpētei Ankara uz Kipras ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem nosūtīja savus kuģus.
Šajās operācijās pie Kipras krastiem patlaban iesaistīti trīs turku kuģi, starp kuriem divi ir dabasgāzes urbšanas kuģi. Tos eskortē karakuģi.
Nesekojot reakcijai, pirmdien pieņemts lēmums ieviest nopietnas sankcijas – tiks samazināts finansējums, kas Turcijai paredzēts kā bloka kandidātvalstij, ierobežoti Ankarai pieejamie Eiropas Investīciju bankas aizdevumi, kā arī apturēts abpusējais augstā līmeņa dialogs un sarunas aviācijas jautājumos.
Ārlietu ministri arī aicināja Eiropas Komisiju turpināt strādāt pie iespējamām finanšu sankcijām pret gāzes iegulu urbšanas operācijās iesaistītajiem.
Analītiķi norāda, ka sankcijas tikai palielinās spriedzi starp Eiropas Savienību un Turciju. Iespējams, ietekmējot trauslo migrācijas vienošanos un noteikti iepriecinot Krieviju, kura no jaunā saspīlējuma tikai iegūst.
Ankara jau paziņojusi, ka par spīti sankcijām urbšanu turpinās.
Eiropas politikas analītiķe Amanda Pola norādīja, ka sankcijas “nekādi neatturēs Turciju no urbšanas Kipras ūdeņos.
Tas tikai pasliktinās jau tā sarežģītās attiecības starp Eiropas Savienību un Ankaru”.
“Manuprāt, augstā līmeņa dialoga apturēšana bija kļūda, jo daudz lietderīgāk ir runāt, nevis nerunāt. Bet tas noteikti neietekmēs Turcijas pieeju urbšanai Vidusjūras austrumu daļā. Tā raugās uz šo reģionu citādi. Tā uzskata, ka naftas un gāzes atradumi jādala kopīgi starp grieķu un turku iedzīvotājiem,” pauda Pola.
Turcija otrdien Eiropas Savienības rīcību noraidīja kā „aizspriedumainu un neobjektīvu”, paziņojot, ka Kipras turkiem ir „līdzvērtīgas tiesības uz dabas resursiem pie salas”. Turcijas Ārlietu ministrija Eiropas Savienību kritizēja par „nekonstruktīvu rīcību” tā vietā, lai aicinātu abas puses – Kipras grieķus un turkus – sadarboties jautājumā ar dabas resursu apgūšanu.
Ankara paziņoja, ka sankcijas „nekādā veidā neietekmēs Turcijas apņēmību” turpināt izpētes darbus Vidusjūras austrumos. Turklāt šīs aktivitātes tiks „pastiprinātas”, un Turcija uz Kipras piekrasti plāno nosūtīt vēl vienu – ceturto kuģi.
Kipras teritorija ir sadalīta kopš 1974. gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās grieķu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju. Kipras turku daļu atzīst tikai Turcija, bet salas grieķu daļa ir starptautiski atzīta un Eiropas Savienības sastāvā.
Pašpasludinātā Ziemeļkipras valsts faktiski pilnībā ir atkarīga no Turcijas ekonomiskā atbalsta.
Eksperti lēš, ka Kipras piekrastē atrodas aptuveni 226 miljonus kubikmetru lielas dabasgāzes iegulas.
Kā uzsver Turcija, ja šo iegulu izpēti veiks Kipra, turku minoritātei tiks liegta piekļuve dabas resursu ienākumiem.
