Jaunākie ANO dati liecina, ka ar līdzšinējiem valstu centieniem samazināt CO2 izmešus ir krietni par maz, lai ierobežotu temperatūras celšanos pasaulē zem 1,5 grāda pēc Celsija. Ja tiks izdarīts viss, kas pašlaik tiek solīts, tad temperatūra tik un tā pieaugs par 2,4 vai pat 2,8 grādiem. Tas nesīs katastrofālas sekas daudziem pasaules reģioniem.
Tādēļ politiķiem un ekspertiem ANO Klimata konferencē Ēģiptes kūrortpilsētā Šarm eš Šeihā ir jāvienojas par straujāku rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanai.
Eiropas Savienība uzskata, ka tā ir vienīgais reģions pasaulē ar skaidru plānu, kā līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti. Turklāt, kā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā mudina Eiropu straujāk mazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem: "Mēs nevaram atrisināt vienu bez otra. Pāreja uz atjaunojamo enerģiju ļaus mums izkļūt no pašreizējās enerģētiskās krīzes. Tieši tādēļ mēs paātrinām mūsu ekonomikas pāreju no fosilajiem resursiem un palielinām enerģijas taupību. Eiropas Savienība ne tikai turpina iepriekš iesākto. Ģeopolitiskā situācija spēcina mūsu apņemšanos. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis veic lielāko ieguldījumu pasaulē klimata finansēšanā.
Mēs turpinām palielināt un uzlabot šo atbalstu. Bet mēs nevaram to paveikt vienatnē. Citām attīstītām valstīm arī ir jāpilda savi solījumi."
Klimata pārmaiņu sekas jau ir skaidri redzamas daudzviet pasaulē. Šogad Pakistāna piedzīvoja milzīgus plūdus, kas skāra lielu daļu no tās teritorijas. Daudzviet ir iznīcinātas pilsētas un ciemati. Ūdens ir atnesis arī dažādu slimību izplatīšanos.
Klimata aktīviste un pētniece no Pakistānas Mīra Gani saka, ka pēc ANO aplēsēm,
Pakistānas rekonstrukcijai būtu nepieciešami 140 miljardi ASV dolāru. Bet Eiropas Savienība sākotnēji piedāvāja tikai aptuveni vienu miljonu, kas ir pieci centi uz katru plūdos skarto pakistānieti.
Tagad kopējais palīdzības apjoms pārsniedz 50 miljonus, saka Gani: "Ja valstis globālajos ziemeļos nesaprot postījumu mērogu pat tādā valstī kā Pakistāna, kam ir nepieciešami 140 miljardi dolāru, bet tiek piedāvāti tikai daži miljoni, tad kā gan mēs spēsim atrisināt Zaudējumu un postījumu mehānisma jautājumu un rast naudu, kas tam ir nepieciešama?"
Zaudējumu un postījumu mehānisms ir sava veida apdrošināšanas fonds, kas segtu nenovēršamo klimata pārmaiņu radītos izdevumus. Pārsvarā tas skar mazās salu valstis, ko apdraud jūras līmeņa celšanās. Bet tas attiecas arī uz Pakistānu. Par šādu mehānismu tiek runāts jau aptuveni 30 gadus. Bet attīstītās valstis ziemeļu puslodē atturīgi raugās uz šo ideju.
Tomēr Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs COP27 sarunās Bass Eikhauts uzskata, ka jaunais mehānisms ir nepieciešams: "Būsim godīgi, mēs nesagaidām, ka šo divu nedēļu beigās tiks ieviesta pilnīga skaidrība jautājumā par Zaudējumu un postījumu mehānismu un cik tajā būs naudas.
Bet mēs ceram, ka šāds mehānisms tiks izveidots un tad vēlāk mēs varēsim strādāt pie tā, lai precizētu, kā tas darbosies.
Tam būtu jābūt minimālajam iznākumam no Šarm eš Šeihas sarunām. Otrkārt, Šarm eš Šeihas progresu vērtēs arī pēc tā, vai izdosies palielināt valstu ambīcijas."
Eikhauts nesagaida milzīgu progresu no ANO klimata konferences Ēģiptē. Tomēr vismaz neliels solis varētu tikt sperts. Turklāt Eiropa šajās sarunās spēlēs lielu lomu, jo ASV politiķu uzmanība ir pārņemta ar otrdien gaidāmajām Kongresa vēlēšanām, kaut gan ASV prezidents Džo Baidens būs starp tiem valstu līderiem, kuri ieradīsies Šarm eš Šeihā. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Egils Levits, kā arī vides aizsardzības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") ar ministrijas ekspertiem.
