ANO klimata samitā Ēģiptē panākta vienošanās izveidot "zaudējumu un kaitējuma" fondu, lai finansiāli palīdzētu neaizsargātām valstīm cīņā ar klimata krīzi.
Vairāk nekā 130 jaunattīstības valstis Pakistānas vadībā par to sīvi cīnījās. Šīs valstis rada salīdzinoši mazāku emisiju daļu, taču tās bieži atrodas klimata katastrofu priekšgalā.
Savukārt naftas ieguves valstis izjauca centienus vienoties par fosilā kurināmā izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu.
ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs, atzina – fonds ir būtisks, bet tas nav atbilde, ja klimata krīze aizskalo nelielu salu valsti no kartes vai pārvērš visu valsti Āfrikā par tuksnesi.
"Mūsu planēta joprojām atrodas neatliekamās palīdzības telpā. Mums tagad ir krasi jāsamazina emisijas — un tas ir jautājums, ko šī COP nerisināja," atzina Gutērrešs.
Klimata samits Ēģitē ievilkās divas dienas ilgāk nekā plānots, jo diskusijas bija grūtas. Vairāk nekā 80 valstis atbalstīja priekšlikumu pakāpeniski samazināt fosilā kurināmā izmantošanu, taču izrāvienu neizdevās panākt, lai arī Eiropas Savienība pat piedraudēja aiziet no sarunām.
Eiropas Komisijas izpilddirektora vietnieks Franss Timmermanss paudis prieku par īpašā fonda izveidi, kas konkrētākas aprises iegūs līdzīgā pasākumā nākamgad.
Taču kopš iepriekšējās konferences Glāzgovā nav panākts būtisks progress, lai mazinātu klimata izmaiņu sekas, it īpaši ierobežotu oglekļa emisijas.
Arī Čīles vides ministre Maisa Roja pauda nožēlu par progresa un ambīciju trūkumu un nodēvēja to par nopietnu neveiksmi.
Konferencē piedalījās arī vairāk nekā 600 fosilā kurināmā nozares lobētāju, un tas izraisīja citu delelgātu sūdzības.
Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pozitīvi novērtēja lēmumu neatteikties no iepriekš uzstādītā mērķa nepieļaut vidējās pasaules temperatūras pieaugumu par vairāk nekā pusotru grādu. Tas esot svarīgāk, nekā domāt par nokavētiem pasākumiem klimata izmaiņu seku mazināšanai.
Ar zināmu atvieglojuma sajūtu konferences rezultātus uztvēra vairāki klimata aktīvisti.
Neraugoties uz to, ka vērojama atkāpšanās no Glāzgovā uzņemtā kursa, kāda Jaunzēlandes pārstāve pauda gandarījumu par zaudējumu un postījumu fonda izveidi.
Savukārt delegāte no Āfrikas valsts Čadas piebilda, ka nākamajā Klimata konferencē, kas notiks Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), vairāk jādomā par reāliem darbiem.
AAE ir naftas ražotājvalsts, un, visticamāk, vienošanās izbeigt fosilā kurināmā lietošanu arī tur netiks panākta.
