ĪSUMĀ:
- Stokholmā uzrunātie zviedri atzīst, ka par EP vēlēšanām neko daudz nezina, taču apņēmīgi tajās piedalīties.
- Iepriekšējās EP vēlēšanās piedalījās 51% balsstiesīgo, bet šoreiz cer uz lielāku aktivitāti.
- Notiekošais ap “Brexit” arī apslāpējis aicinājumus Zviedrijai izstāties no Eiropas Savienības.
- Pēc Zviedrijas parlamenta vēlēšanām tradicionālā „bloku politika” bija izjaukta.
- Sociāldemokrātu prioritātes: demokrātija un cilvēktiesības, līdztiesība un darba tirgus, klimats.
- Centriski labējie “Moderāti”: Atbildība bēgļu uzņemšanā ir jādala.
- Zviedrijā dzīvojošie latvieši nereti izvēlas balsot par Latvijas sarakstiem, jo uzskata – tādējādi viņu balss būs nozīmīgāka.
Zviedrija Eiropas Savienībā (ES) iestājās tikai deviņus gadus pirms Latvijas, 1995.gadā. Eiro gan tā joprojām negrasās ieviest. Taču, redzot, kas notiek ar “Brexit”, no dienas kārtības pirmo reizi pēdējo pārdesmit gadu laikā noņemts jautājums par “Svexit” – Zviedrijas izstāšanos no ES. Rudenī notikušās nacionālā parlamenta vēlēšanas nesa būtiskas izmaiņas Zviedrijas politiskajā dzīvē. Tagad maijā notiek gatavošanās jau nākamajām – Eiropas Parlamenta – vēlēšanām. Eiroparlamentā Zviedrijai paredzētas pārdesmit deputātu vietas. Uzvaru atkal prognozē sociāldemokrātiem.
Par vēlēšanām nezina, bet piedalīsies
Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā pāris dienas pirms Lieldienām valda skaists un saulains laiks. Ļaudis labprāt uzturas piejūras pilsētas parkos un bauda pavasara sauli.
52 gadus vecā Sesīlija, bankas darbiniece, izgājusi pasēdēt parciņā pie savas darbavietas. Viņa atzīst, ka nemaz nezina par Eiropas Parlamenta vēlēšanām maijā. Taču kā vienmēr balstot ies. „Bet, ja ir vēlēšanas, tad man par tām kaut kas jāpalasa, un jāiet balsot. Protams!”
Zviedrijai ir svarīgi būt Eiropas Savienībā, saka Sesīlija, taču viņas atbildē par tās ietekmi uz dzīvi jaušams „mēs un viņi dalījums”: „Jā, kaut kādā ziņā ietekmē. Jo mums jāpielāgojas jebkam, ko viņi nolemj.”
Viņai svarīgi ir jautājumi par vidi, darbu, sociālo labklājību. Uzskata, ka ir jāuzlabo imigrantu integrācija: „Ja viņi nolemj palikt, tad viņiem ir jāiemācās valoda, jāiepazīst kultūra un tas, kā notiek lietas valstī, kurā viņi atrodas.”
Vide, klimata izmaiņas, imigrācija un integrācija ir svarīgi jautājumi arī Ērikam Tobenam. Ar skrituļdēli zem rokas 35 gadus vecais inženieris no 80 km attālās Enšēpingas ieradies ciemos Stokholmā. Pa pusei zviedrs, pa pusei amerikānis. Uzaudzis ASV. Zviedrijā dzīvo desmit gadus.
Par Eiropas Parlamenta vēlēšanām neko daudz nezina, bet piedalīsies: „Ir svarīgi izvēlēties savus pārstāvjus, kuriem uzticies, pat ja precīzi nezini viņu nostājas. Eiropas Savienībai šeit varbūt nav lielākā ietekme uz ikdienas dzīvi, tomēr zināma ietekme ir. Tādas lietas kā ārējās robežas, ekonomika – ir daudz svarīgu lietu, ar kurām nodarbojas Savienība un kas ietekmē Zviedriju.”
Arī 59 gadus vecā Katarina, kura strādā valdības aģentūrā, ir pārliecināta – balsot ir pienākums: „Mēs dzīvojam demokrātijā, un demokrātijai daudzējādā ziņā… varbūt netiek uzbrukts, bet tomēr. Tagad balsot ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš. Gluži kā nacionālajās vēlēšanās.”
Vai Eiropas Savienība ir svarīga Zviedrijai? „Mūsdienās mēs no tās nevaram izvairīties. Kad pirms vairāk nekā 20 gadiem iestājāmies Eiropas Savienībā, es par to nebiju pārāk lielā sajūsmā. Bet tas nebija tāpēc, ka man ir nacionālistiski uzskati, bet tāpēc, ka domāju, ka tā ir milzīga birokrātija, kas stāv tālu no parastajiem ļaudīm. Zinu, ka viņi strādā pie šīs problēmas, bet tā joprojām ir viena no Eiropas Savienības problēmām, kaut tagad es Eiropas Savienību daudzējādā ziņā atbalstu. Man ir pozitīvi kritiska pieeja.
Ir svarīgi būt kritiskam par lietām, kas nestrādā. Bet domāju, ka tagad Eiropas Savienība sevi pierādījusi kā noderīgu lietu,” saka Katarina.
Cer uz lielāku aktivitāti
Zviedrija Eiropas Savienībā iestājās 1995.gadā kopā ar Somiju un Austriju. Iestāšanās referendumā to atbalstīja 52% zviedru.
Zviedru žurnālists Pērs Grankvists stāsta, kāpēc Zviedrija izlēma pievienoties ES. „Domāju – mēs pievienojāmies aiz bailēm, ka tiksim atstāti ārpusē. Līdz 70. gadiem mēs uzskatījām, ka Zviedrijas ekonomika ir ļoti spēcīga un ka mūsu sistēma ir pārāka par visām pārējām. Mēs, zviedri, esam nedaudz uzpūtīgi un domājam, ka mums ir labākā iekārta un esam labākā valsts pasaulē. Un tādēļ nekad neizjutām, ka mums būtu vajadzīgs vēl kāds,” ar smaidu un pašironiski saka žurnālists, “bet tad nāca 70. gadu naftas krīzes, un tad mums nācās glābt savu ekonomiku. Un domāju, ka tad nāca apziņa, ka varbūt mums tomēr vajadzētu būt daļai no kluba, nevis ārpus tā. Mēs galu galā neesam Norvēģija – mums nav naftas.”
Starp citu, kopā ar zviedriem arī Norvēģija tolaik grasījās pievienoties Eiropas Savienībai, taču referendumā 52% norvēģu nobalsoja „pret”.
Līdzīgi kā citās valstīs arī Zviedrijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas cilvēkus interesē mazāk nekā nacionālās. Iepriekšējās 2014. gadā notikušajās vēlēšanās Zviedrijā piedalījās 51% balsstiesīgo, kas gan joprojām bija krietni vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijā toreiz nobalsoja 30%.
Grankvists uzskata, ka šoreiz zviedri būs aktīvāki. Daļēji pateicoties “Brexit’ sāgai, viņi Eiropas Savienībai pievērš vairāk uzmanības. „Cilvēki sāk saprast, ka Eiropas Savienība nav politika no ārpuses, bet politika no iekšpuses,” un cilvēki sev uzdod jautājumu, kā mēs šo politiku varam ietekmēt, norāda Grankvists.
“Brexit” apslāpē vēlmi izstāties pašiem
Un notiekošais ap “Brexit” arī apslāpējis aicinājumus Zviedrijai izstāties no Eiropas Savienības. „Zviedrijas pašvaldību un reģionu asociācijas pētījumā secināts, ka aptuveni 60% pašvaldībās pieņemto lēmumu ir balstīti Eiropas Savienības direktīvās. Un cilvēki šo vēstījumu sāk sadzirdēt, ka tā patiesībā ir daļa no Zviedrijas politikas. Un tad vairs nav jēgas aicināt izstāties no kaut kā, kas tik ļoti ietekmē mūsu ikdienas dzīvi,” saka Grankvists.
Patiesi,
pirmo reizi kopš Zviedrijas iestāšanās Eiropas Savienībā neviena partija vairs neaicina uz izstāšanos jeb “Svexitu”.
Šo mērķi „iesaldējusi” gan Zviedrijas „Kreiso partija”, gan par galēji labējo dēvētā partija „Zviedrijas demokrāti”, kas tagad mainījusi stratēģiju un cer Eiropas Savienību mainīt no iekšpuses.
Stokholmas kafejnīcā uzreiz pēc viņa pusdienas raidījuma Latvijas Radio tikās ar sabiedriskā medija – Zviedrijas Radio – politikas korespondentu Tomasu Rambergu. “”Brexit” nobeidza “Svexit”. “Brexit” bija tik biedējoša pieredze tiem, kas gribēja, lai Zviedrija izstājas, ka viņi nav spējīgi pārliecināt zviedru vēlētājus, ka tā būtu laba doma arī Zviedrijai. Jo zviedru vēlētāji redz, kā tas izvērtās Lielbritānijā. Tā nav pieredze, ko viņi grib atkārtot uz zviedru zemes,” saka Rambergs.
Tradicionālā „bloku politika” izjuka
Vienlaikus politiskā ainava kopš rudenī notikušajām Zviedrijas nacionālā parlamenta vēlēšanām krietni mainījusies. Pretimigrācijas, par galēji labējiem dēvētie „Zviedrijas demokrāti” saglabāja trešā lielākā spēka pozīciju, turklāt pieaudzēja savu pārstāvniecību parlamentā. Ne tradicionāli centriski kreiso, ne centriski labējo partiju blokiem vairākuma nebija, bet tie arī nebija gatavi sadarboties ar šo partiju.
Valdības veidošana ieilga. Galu galā sociāldemokrātu līderis Stefans Levēns, lai saglabātu premjera amatu, par valdības izveidi vienojās ar divām centriski labējām partijām. Tradicionālā „bloku politika” bija izjaukta:
„Zviedrijas politikā patlaban uzmanība pievērsta savādajam faktam, ka
sociāldemokrātu premjers ir spiests īstenot politisko programmu, kas lielā mērā ir liberāla.
Tas bija tas, kas viņam bija jāapsola mazām, liberālām partijām, lai saglabātu premjera amatu. Valdības politika ir ļoti centriska. Un atsevišķās lietās tā pat ir labēja, piemēram, nodokļu politikā. Sociāldemokrātu partijas aktīvistiem tā ir mazliet savāda situācija. Viņiem nācās lauzt daudzus vēlēšanu kampaņas solījumus.”
Sociāldemokrāti par klimatu un līdztiesību
Zviedrijas parlamenta vēlēšanās ierasti uzvar sociāldemokrāti. Tāpat arī Eiropas vēlēšanās – iepriekšējās viņi ieguva ceturto daļu no Zviedrijai paredzētajiem 20 eirodeputātu krēsliem. Līdzīgus rezultātu prognozē arī šoreiz.
34 gadus vecā Evina Insira (Evin Incir) ir viena no vadošajām sociāldemokrātu kandidātēm Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ar kurdu izcelsmes politiķi Latvijas Radio tikās Zviedrijas parlamentā Riksdāgā. Viņa uzskaitīja trīs galvenās sociāldemokrātu prioritātes: demokrātija un cilvēktiesības, līdztiesība un darba tirgus, klimats.
„Un, ja mēs nesakārtojam klimata jautājumu, tad tā īsti nemaz nav nozīmes, ko darām citos jautājumos, jo tad mums nebūs nākotnes,” saka politiķe.
Insira norāda, ka sociāldemokrāti no labējām partijām atšķiras ar to, ka uzvaru liek uz sociālajām tiesībām: „Mēs gribam centrā likt cilvēku, kamēr labējās partijas, no mana skatu punkta, grib saglabāt tādu Eiropas Savienību, kas balstīta tikai uz tirgus principiem.
Eiropas Savienība ir svarīga, tā ir nesusi mieru, drošību, tirdzniecību. Taču tā nav spējusi tikt galā ar arvien pieaugošo nevienlīdzību.”
Eiropas līmenī uzsvars arī uz bēgļu jautājumu. „Patlaban visas valstis neuzņemas savu daļu atbildības, un tas nozīmē, ka vienām valstīm jāuzņemas lielāka atbildība nekā citām (..), un tas rada problēmas,” saka Insira, „nav viegli dot iespēju cilvēkiem integrēties, ja process ir nekontrolēts.” Bēgļu jautājumā ir jābūt „dalītai atbildība starp dalībvalstīm Eiropas Savienībā”, un tas jāņem vērā, arī lemjot par Eiropas Savienības budžetu.
„Piemēram, Polija ekonomiskajā atbalstā saņem 12 miljardus eiro gadā. Ja tu saņem tik daudz atbalsta, tad nevar teikt, no vienas puses, ka esi atvērts dažāda veida palīdzības saņemšanai, bet neuzņemties kopīgo atbildību, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem, kam tā ir vajadzīga,” norāda Insira.
“Moderāti”: Atbildība jādala
Līdzīgs ieskats, ka atbildība ir jādala, ir arī centriski labējās, Zviedrijā otrās lielākās partijas - Moderātu partijas - gados jaunākajam kandidātam Eiropas vēlēšanās, 25 gadus vecajam Gustavam Gotbergam: „Zviedrija 2015. gadā uzņēma 160 tūkstošus patvēruma meklētāju. Tas bija labi, taču nedomāju, ka to var izdarīt vēlreiz.”
Viņš uzskata, ka ir nepieciešama kopīga, pastāvīga bēgļu pārvietošanas sistēma Eiropas Savienībā. Ja tādas valstis kā Polija un Ungārija bēgļus negrib uzņemt, tad tās varētu izvēlēties veikt iemaksas. „Katrai valstij kaut kas ir jādara, bet ne katrai jādara viens un tas pats,” saka Gotbergs.
Aktīvs Moderātu partijas biedrs viņš ir kopš 12 gadu vecuma. Uz Eiropas Parlamentu kandidē, jo uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzīgas reformas, jāspēj noturēties laikā, kad savu ietekmi audzēt tādas valsis kā Ķīna un Indija. „Mēs esam vienīgais kontinents, kura daļa kopējā pasaules iedzīvotāju skaita ziņā samazinās. Mums kaut kas ir jādara. Es Briselē gribētu būt jauna balss, lai nodrošinātu reformas,” saka Gotbergs.
Un kā jauns zviedru politiķis viņš, šķiet, izvēlējies koncentrēties tieši uz Eiropas līmeņa politiku. Gotbergs stāsta, ka Zviedrijā tas ir vai nu Eiropas Parlaments, vai iekšpolitika: „Eiropas Parlaments un Eiropas politika ir lieta, kurā tu iesaisties vai nu jau ļoti agri savā karjerā un koncentrējies tikai uz to, vai arī tu tajā iesaisties savas karjeras noslēgumā. Tiklīdz tu kļūsti par Eiropas Parlamenta deputātu, tu principā atslēdzies no Zviedrijas politikas.”
Zviedrijas latvieši nereti balso par Latvijas sarakstiem
Zviedrijā dzīvo arī prāva latviešu diaspora. Viņiem ir iespēja izvēlēties – Eiropas vēlēšanās balsot par Zviedrijas vai Latvijas sarakstiem.
34 gadus vecais Māris Miglāns Skandināvijā dzīvoju jau 12 gadus un Stokholmā vairākus gadus strādā vienā no bankām. “Mana izvēle ir balsot ar par Latvijas sarakstiem. Arī tādēļ, ka kopā ar draudzeni pēc šiem gadiem esam nolēmuši atgriezties Latvijā. Maija beigās kopā abi atgriezīsimies, un es uzsākšu jaunu darbu un jaunu dzīvi Latvijā pēc 12 gadu pārtraukuma.”
Māris uzskata, ka Latvijā viņa balss būs svarīgāka.
“Jo Latvijā ļoti daudz ko nolemj nebalsotāji. Ja EP vēlēšanās Latvijā 70% nenobalsos un 30% nobalsos, tas ir ļoti skumji. Un tie 70% varbūt nav apmierināti ar to, kas ievēlēts. Cilvēkiem patīk kritizēt, bet, kad viņiem iespēja kaut ko mainīt, viņi to nedara. Un, protams, jo mazāka valsts, jo lielāka nozīme ir katrai individuālai balsij,” saka Māris.
Inta Egdarsone dzīvo netālu no Stokholmas, kur pārcēlās vīra dēļ: “Mīlestība. Mēs satikāmies Rīgā, un tad mēs lidojām viens pie otra. Mēs skatījāmies īstenībā darbu Rīgā. Bet tad bija tieši pēckrīzes laiki, un sapratām, ka vieglāk būs darbu dabūt šeit nekā otrādāk.” Iepriekš strādāja Zviedrijas Pašvaldību un reģionu apvienībā, pirms pieteicās mazais Artūriņš.
Arī Inta balsos par Latvijas sarakstu: “Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un to, cik populāras ir vēlēšanas gan Latvijā, gan Zviedrijā, labāk ir balsot par Latvijas sarakstu. Mana balss būs nozīmīgāka Latvijai.”
Viņa atklāj, kas būs principi un jautājumi, pēc kuriem viņa vadīsies savā izvēlē: “Šajās EP vēlēšanās es skatīšos uz to, ko partijas teikušas par klimata pārmaiņām, par migrācijas jautājumiem un iekšējo un ārējo drošību. Un arī par “Brexit”. Man liekas, ka šīs EP vēlēšanas ir tādas, kur nevis katrai valstij [jādomā] par savu mazo tortes gabaliņu, bet ka tā ir tiešām torte, kas mums kopā ir jācep.”
