ĪSUMĀ:
- “Brexit” dēļ Igaunija neziņā par savu mandātu skaitu EP: seši vai septiņi.
- Eiroskeptiķi, kuri Rīgikogu vēlēšanās ieguva trešo vietu, uz panākumiem cer arī EP vēlēšanās.
- Valdošā Centra partija bažījas par vēlētāju aktivitāti.
- Liberālā Reformu partija uzsvaru liks uz drošību un ekonomiku
- Ierasti EP vēlēšanās Igaunijā uzsvars likts uz kandidātu personībām, bet kampaņu tēmas saistītas ar vietējām aktualitātēm.
- Arī Igaunijā iepriekšējās EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija salīdzinoši zema.
- Igaunija būs vienīgā ES valsts, kur EP vēlēšanās varēs balsot internetā.
- Iedzīvotāji Tallinas un Saku mazpilsēta ielās: Par EP vēlēšanām maza interese.
- Brīdina, ka pirms EP vēlēšanām var notikt dezinformācijas kampaņas.
Igaunijai Eiropas Parlamentā patlaban ir sešas deputātu vietas. Paredzēts, ka pēc britu izstāšanās viens krēsls nāks klāt. Taču,
tā kā “Brexit” patlaban nonācis strupceļā, Igaunija pagaidām ir neziņā, vai vasarā uz Strasbūru sūtīs sešus vai septiņus deputātus.
Uz panākumiem cer arī eiroskeptiķi
Igaunijā Eiroparlamenta vēlēšanas maijā sekos neilgi pēc marta sākumā notikušajām nacionālā parlamenta Rīgikogu vēlēšanām. To rezultāti aptuveni iezīmē arī maijā paredzamo. Martā uzvarēja liberālā Reformu partija, otrie palika līdz šim valdošie centristi. Bet trešie, gandrīz trīskāršojot savu pārstāvniecību Rīgikogu, eiroskeptiskā, nacionālistiskā, stingri pret imigrāciju noskaņotā Konservatīvā tautas partija "EKRE".
Tādēļ EKRE cer ar labiem rezultātiem pirmo reizi iekļūt arī Eiropas Parlamentā, norāda viens no partijas līderiem Martins Helme. Jaunākās aptaujas liecina, ka tā varētu būt viena vieta, bet pati "EKRE" cer uz diviem vai pat trim mandātiem. Partijā uzsver, ka Eiropas Savienībai jābūt suverēnu nacionālo valstu savienībai, kas balstīta uz brīvprātīgu sadarbību, norāda partijas līderis, kurš iestājas arī pret eiro.
„Mums ir nepieciešams pilnvaras no Briseles nodot atpakaļ dalībvalstīm. Tas ir tas, ko gribam no Eiropas Savienības. Mēs esam pilnīgi pret jebkādu turpmāku pilnvaru atdošanu no nacionālajām valstīm Briselei. Mēs vēlamies šo procesu pagriezt atpakaļ. Un mēs nepieņemsim, ka Igaunija ir dalībvalsts federalizētā Eiropā.
Ja Eiropas Savienība turpinās slīdēt federalizācijas virzienā, mēs aicināsim uz Igaunijas izstāšanos,” saka Helme.
Centristi bažījas par vēlētāju aktivitāti
Savukārt līdz šim valdošajai Centra partijai patlaban Eiropas Parlamentā ir viena deputāte – Jana Tooma, kura nereti tikusi salīdzināta ar Tatjanu Ždanoku (Latvijas Krievu savienība). Tooma plašāku ievērību izpelnījās, kad pirms pāris gadiem ar diviem Latvijas eirodeputātiem – Ždanoku un Andreju Mamikinu (Latvijas Krievu savienība) – devās vizītē uz Sīriju un tikās ar prezidentu Bašaru al Asadu. Viņa kandidē arī šoreiz kā centristu saraksta pirmais numurs.
Centristiem šajās vēlēšanās prognozē otro vietu. Viena no Centra partijas līderēm, izglītības ministre Mailisa Repsa uzskata, ka galvenais jautājums saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir – kā piesaistīt cilvēkus iet balsot.
Repsa bažījas arī par eiroskepticismu: „Es tiešām ceru, ka Igaunijā netiks apšaubīts atbalsts Eiropas Savienībai, kas ir vairāk nekā 70% līmenī. Es ceru, ka nebūs diskusiju par to, ka Igaunijai vajadzētu izstāties. Taču diemžēl šķiet, ka tas būs viens no tematiem. Centra partija ir vienā platformā ar liberāļiem. Ticam, ka cilvēkiem ir tiesības, uzsvaru liekam arī uz ekonomisko izaugsmi.”
“Reformistu” uzsvars uz drošību un ekonomiku
Tikmēr uzvaru atkal prognozē liberālajai Reformu partijai. Saraksta līderis – Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips. Otrais numurs – cits bijušais premjers Tāvi Reivass.
Reformistu līdere, arī bijusī eirodeputāte Kaja Kallasa norāda, ka maija vēlēšanās uzsvars likts uz drošību un ekonomiku: „Viena no galvenajām lietām ir drošība. Vienota Eiropas Savienība, kas nozīmē arī ekonomisko sadarbību. Uzsveram arī vienotā tirgus nozīmi – kā mazai valstij tas mums daudz dod, taču vēl pienācīgi nedarbojas.”
Interesanti – kaut nacionālā līmenī reformisti un centristi bijuši nesamierināmi pretinieki, Eiropas Parlamentā abas Igaunijas lielākās partijas ietilpst vienā politiskajā frakcijā – liberālajā "ALDE".
Personības un vietējās aktualitātes
Ierasti Eiropas Parlamenta vēlēšanās Igaunijā uzsvars likts uz kandidātu personībām. Bet kampaņu tēmas saistītas ar vietējām aktualitātēm, norāda sociologs Juhans Kivirahks, bet piebilst, ka šoreiz aktuāli var būt arī tādi jautājumi kā robežu apsardze un migrācija. Priekšvēlēšanu retorikā ierasti izcelts, ko dalība Eiropas Savienībā dod praktiski, piemēram, projektu finansēšanā.
„Aktuāla tēma vienmēr bijusi subsīdijas lauksaimniekiem, kas mums ir zemākas nekā vecajās dalībvalstīs. Mūsu fermeri vienmēr prasījuši, lai valsts sedz šo starpību, un šī tēma joprojām ir aktuāla. Vēl viena potenciāla diskusiju tēma, par kuru vairākas partijas Rīgikogu priekšvēlēšanu laikā izteica negatīvu attieksmi, ir “Rail Baltica”. Tas ir Eiropas projekts ar lielu līdzfinansējumu, un tas var nokļūt diskusiju krustugunīs. Problēmjautājumu joprojām ir daudz: kā un pa kādu maršrutu būvēt, un cik būs jāmaksā. Jo, ja sākumā solīja, ka Eiropas Savienība līdzfinansēs 85%, tad tagad ir bažas, kas šis procents var mainīties,” norāda Kivirahks.
Arī Igaunijā zema aktivitāte
Runājot par balsotāju aktivitāti, Eiropas vēlēšanās 2014. gadā tā arī Igaunijā bija salīdzinoši zema – 36,5%, zem Eiropas Savienības vidējā.
„Par Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiek runāts kā par otrā līmeņa vēlēšanām, kas cilvēkiem nav tik svarīgas kā vietējās pašvaldību vai parlamenta vēlēšanas. Bet šis gads mums būs ļoti interesants, jo mums tikko bija nacionālā parlamenta vēlēšanas ar diezgan pieklājīgu balsotāju aktivitāti. Vai šī inerce un impulss saglabāsies arī maijā? Vai tomēr cilvēkiem iestāsies vēlēšanu nogurums? Šogad būs citādi, jo galvenās vēlēšanu kampaņas jau notikušas, un būs interesanti paskatīties, kas būs palicis Eiropas Parlamenta kampaņai. Vienmēr ir bijis tā, ka lielajās pilsētās vēlētāji ir aktīvāki nekā citur. Atsevišķās pilsētās rezultātus ļoti ietekmē elektorāta sastāvs, piemēram, Tartu kā universitātes pilsētā ir daudz studentu,” skaidro Igaunijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Prīts Vinkels.
Lai mudinātu cilvēkus balsot gaidāmajās vēlēšanās, Eiropas Parlamenta pārstāvniecība Igaunijā plāno aktivitātes un kampaņas, īpaši 9. maijā – Eiropas dienā.
To, ka svarīgas ir personālijas, ko izvirzījušas partijas, atzīst arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Igaunijā vadītājs Keits Kasemets. Bet aptaujas liecina, ka igauņiem svarīgās tēmas Eiropas līmenī ir līdzīgas kā latviešiem – pārvietošanās brīvība, eiro, starptautiskā tirdzniecība, arī migrācija un robežaizsardzība. Jauniešiem – klimats, vide, minoritāšu tiesības.
„Domāju, ka tas, kas mudina cilvēkus iet balsot, joprojām ir kaut kāda veida vēlēšanu konflikts. Ir vajadzīga intriga. Mans personīgais viedoklis, ka tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ aktivitāte nav diez ko augsta, jo parasti Eiropas Parlamenta vēlēšanās nav tik lielas intrigas. Igaunija tāpat kā Latvija ir diezgan proeiropeiskas valstis, un kopumā cilvēki atbalsta eiropeiskās idejas. Savā ziņā cilvēki, šķiet, uzskata, ka nav lielas starpības. Taču tā nav pareiza pieeja, un tas ir vēstījums, ko mēs cenšamies nodot – ka katra balss ir svarīga, ka dažādajām politiskajām grupām ir dažādi uzskati par Eiropas politiku. Un ir svarīgi, kas būs tie eirodeputāti, kas turpmāk pārstāvēs Igauniju,” norāda Kasemets.
Kā ierasts, Igaunija arī būs vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur Eiroparlamenta vēlēšanās varēs balsot internetā.
„Mums ir e-balsošana, kas nozīmē, ka var neiet uz vēlēšanu iecirkni, var nobalsot no sava datora pirtī vai savā dzīvojamajā istabā. Cerams, ka tas dod savu artavu arī augstākai vēlētāju aktivitātei. E-balsošana kļūst arvien populārāka,” saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Igaunijā vadītājs Keits Kasemets.
Iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās gandrīz trešā daļa Igaunijā nobalsojušo to izdarīja internetā. Tiesa, kopējā vēlētāju aktivitāte salīdzinoši tik un tā nebija diez ko spoža – 36,5%, kas joprojām bija zem Eiropas Savienības vidējā radītāja. Latvijā toreiz vēlēt aizgāja 30% balsstiesīgo.
Iedzīvotāji Tallinas ielās
Daļa Latvijas Radio Tallinā sastapto cilvēku atzīst, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas viņus nemaz tik ļoti neinteresē, citi savukārt tās uzskata par svarīgām un noteikti balsos.
„Politiķiem jādara labāks darbs, lai idejas un lēmumus, kas pieņemti Eiropas Parlamentā, nokomunicētu vietējiem iedzīvotājiem - vai tas būtu Igaunijā, vai Latvijā. Patlaban ir risks, ka arvien vairāk iedzīvotāju Igaunijā domā, ka Briselē tiek pieņemti lēmumi, bet vietējo cilvēku viedokļi netiek ņemti vērā. Tā nav laba lieta. Cerams, ka politiķi var izdarīt labāku darbu.”
„Eiropas Parlamenta vēlēšanas man nav tik nozīmīgas kā vietējās vēlēšanas. Taču uzskatu, ka tas ir svarīgi un ir mans pienākums balsot. Jo tad vismaz es varu sūdzēties par lietām. Ja nobalsojusi neesmu, tad arī sūdzēties nevaru.”
Igaunijā galvenās priekšvēlēšanu kampaņas vēl tikai priekšā, partijas savus sarakstus varēs iesniegt vēl visu šo nedēļu.
Saku mazpilsēta
Diezgan vējainā un drēgnā agra pavasara dienā Latvijas Radio devās uz Saku mazpilsētu. Tā atrodas netālu no Tallinas un vairāk pazīstama ar to, ka tur tiek ražots "Saku" alus.
Taču tā ir arī Igaunijas eksprezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa bijušās sievas Evelīnas Ilvesas dzimtā pilsēta. Arī viņa paziņojusi par nodomu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās – Zaļo partijas sarakstā.
Ko par to domā vietējie iedzīvotāji?
„Jā, es par viņu nobalsošu. Jo viņa tomēr ir mūsējā, no Saku. Viņa uz šejieni brauca pie savas mammas, kas mana draudzene. Viņi ir tāda ļoti gudra sieviete, ļoti patīkama un arī smuka.”
„Jā, Evelīnu Ilvesu zinu, viņa šeit dzīvoja, bet es nedomāju, ka viņa ir īstais cilvēks, kam būt Eiropas Parlamentā.”
Savukārt 42 gadus vecais Lauka, kurš katru nedēļas nogali laukumā pie veikala tirgo pašu gatavotas desas un gaļu, balsot nemaz negrasās un nepiedalījās arī Rīgikogu vēlēšanās: „Es nebalsoju. Nekad tur neesmu gājis. Mani neinteresē, kam tur tā nauda šurpu turpu. (..) Mani tas vispār neinteresē. Mums viss ir skaidrs. Jādara pašam, un, jo labāk dari, jo labāk. (..) Viņi saka, ka dara. Un sola. Sola, bet no turienes nekā nedara. Tur visu laiku sola, neko nedara. Ja pats nestrādā, no turienes nekā nebūs.”
Brīdina par dezinformāciju
Igaunijā būs jāpiestrādā pie tā, lai cilvēkus mudinātu iet balsot arī maijā. Turklāt tāpat kā citviet jāuzmanās no dezinformācijas kampaņām. Pirms Rīgikogu vēlēšanām sociālajos tīklos tāda tika izvērsta, lai ietekmētu Igaunijas krievvalodīgos vēlēšanās nepiedalīties un līdz ar to vēlēšanas varētu mēģināt deleģitimizēt. Uz to norāda Igaunijas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra (ICDS) izpilddirektors Dmitrijs Teperiks.
Viņš uzskata, ka līdzīga kampaņa var tikt izvērsta arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām: „Galvenais prokremlisko dezinformācijas kampaņu mērķis gan internetā, gan ārpus tā būs aicināt cilvēkus boikotēt vēlēšanas. Līdz ar to pastāv sekojošs iespējams scenārijs: pret Eiropas Savienību noskaņotie spēki būs mobilizēti jebkurā gadījumā, bet tie, kas varbūt ir proeiropeiski noskaņoti, būs pasīvi. Līdz ar to Eiropas Parlaments kļūs eiroskeptiskāks.”
Teperiks uzskata, ka šī ir problēma, kas galvenokārt risināma valstu iekšienē, taču arī Eiropas Komisijai jāieņem aktīvāka loma cīņā pret dezinformāciju: „Dezinformācijas kampaņas parasti izmanto jau pastāvošas vājās vietas. Var izvedot viltus stāstu, taču tam ir jābūt saistītam ar sabiedrībā jau pastāvošām plaisām kā etniskā sašķeltība, sociālekonomiskā nevienlīdzība, bēgļu krīze. Tas nozīmē, ka
dezinformācijas kampaņas sakne ir lielā mērā saistīta ar iekšējiem jautājumiem, konkrētām grupām vietējā sabiedrībā.
Līdz ar to Eiropas līmenī pret to nevar efektīvi cīnīties, tas vairāk ir nacionālo valstu valdību un pilsoniskās sabiedrības uzdevums. Taču ir jāatzīst arī Eiropas Savienības institūciju un pirmkārt Eiropas Komisijas loma, runājot ar tādiem interneta gigantiem kā “Facebook” un “Google”. Jo šie globālie uzņēmumi ir ļoti bagāti, kas neieklausīsies pilsoniskajā sabiedrībā Igaunijā vai Latvijā, vai pat mazu valstu valdībās. Taču šie uzņēmumi ieklausīsies Eiropas Komisijā, kas pret tiem var vērst sankcijas un piemērot noteikumus.”
