Pasaules panorāma

Ukrainas prezidents ieradies Lielbritānijā

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. Krievijā nebūs Baltijas valstu vēstnieka. Zemestrīces Sīrijā

Krievijā vairs nebūs neviena Baltijas valstu vēstnieka

Ko nozīmē kara apstākļos būt rietumvalstu vēstniekam Krievijā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Sākot ar sestdienu, 11. februāri, Krievijā vairs nebūs neviena Baltijas valstu vēstnieka. Lietuvas vēstnieks Maskavu atstāja pēc tam, kad Viļņa jau pirmajos kara mēnešos izraidīja Krievijas sūtni. Latvijas vēstnieks Māris Riekstiņš šonedēļ beidz savu darbību Krievijā. Tā ir pirmā reize, kad Latvija pieņēmusi lēmumu par diplomātisko attiecību līmeņa samazināšanu ar kādu valsti. Tas darīts, solidarizējoties ar Igauniju, kuras vēstnieku Krievija izraidīja, protestējot pret igauņu prasību samazināt Tallinā esošo Krievijas diplomātu skaitu atbilstoši tam, kāds ir Igaunijai Maskavā. Vēstniecības gan netiek slēgtas un strādās lietvežu vadībā. Bet – ko vispār nozīmē kara apstākļos būt rietumvalstu vēstniekam Krievijā?

Ne tikai baltiešu diplomātiem, bet arī viņu kolēģiem no citām valstīm, kas nosoda Krievijas sākto karu, aizvadītais gads ir vēl nebijusi pieredze. Somija, ko pati Krievija daudzus gadus slavēja kā veiksmīgu sadarbības modeli, tagad pēc lēmuma iestāties NATO piedzīvoja akciju ar tā sauktajām kuvaldām jeb lielāmuriem, atgādinot, ka tā tiek nosisti dezertieri.

Jaunā ASV vēstniece tika sagaidīta ar daudzskaitlīgiem protestiem un skaļiem propagandas saukļiem. Pie Latvijas vēstniecības arī šogad pulcējās līdz šim vēsturē vēl nebijis daudzums protestētāju pret Latvijas lēmumu novākt padomju armiju slavinošus pieminekļus. Vēstniecības apsardzi Krievija gan it kā nodrošina atbilstoši starptautiskajai Vīnes konvencijai, bet tomēr ne tādā līmenī, kā ir pieņemts.

"Mēs jau redzam – tajos brīžos, kad tās akcijas būs, tad ārējās apsardzes pārstāvju pēkšņi tajā rītā ir vairāk. Tas nozīmē, ka viņiem ir informācija, ka kaut kas būs. Tāpēc arī viņi mobilizē vairāk cilvēku. Normālā prakse ir, ka tu informē to konkrēto vēstniecību. Ka, lūk, mums ir informācija, ka tāda un tāda organizācija tādā un tādā laikā, tādā un tādā skaitliskā sastāvā organizēs protesta akciju ar tādiem un tādiem lozungiem. Vienkārši mēs informējam.

Diemžēl Krievijas pusē mēs uz šīm akcijām tādu informāciju, ko mēs būtu sagaidījuši,  neesam saņēmuši.

Nu – tu jau, no vienas puses, saproti, ka ārējā apsardze, ko veic Krievija, ir viņas pienākums vēstniecības teritoriju no ārpuses apsargāt un mums ir arī iekšējā apsardze. Bet, kad ir vairāk nekā 1000 cilvēku, tad jau īsti nezina, kas tiem cilvēkiem ir galvās. Un vēl cita lieta ir, ka, protams, no visas tās propagandas iedarbības te jau nav vienmēr jāsagaida, ka būs kaut kādu varbūt organizāciju organizēta, kaut kāda nejaucība pret diplomātisko iestādi vai pret diplomātu. Varbūt vienkārši kāds indivīds, kas ir saklausījies visus tos briesmu stāstus par kolektīvajiem Rietumiem, kas to vien sapņo, kā iznīcināt Krieviju, un tad viņam rodas kaut kāda situācija, vienalga vai sabiedriskajā transportā, kādā vilcienā vai veikalā, viņš tur dzird kaut kādu nesaprotamu valodu, un, ja viņš varbūt ir psihiski nestabils – var izdarīt visādas visādas sliktas lietas. Tā kā ar to ir jārēķinās. No otras puses,... Tu jau nevari dzīvot visu laiku, skatoties pār plecu," teica Riekstiņš.

Lai gan kopš kara sākuma rietumvalstis ir izraidījušas vairākus simtus Krievijas diplomātu un Krievija atbildējusi ar to pašu, vēstniekus tomēr cenšas paturēt amatos. Pat ja rezidēšanas termiņš beidzas, kā tas bija, piemēram, ASV vai Norvēģijai, un jaunajam vēstniekam nākas akreditēties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina – pēc būtības pie kara noziedznieka.

"Juridiski tā tas īsti nesanāk. Mēs katrs varam domāt – diplomāti var domāt savu, sabiedrība var domāt savu, žurnālisti var domāt savu par citas valsts, šinī gadījumā, Krievijas prezidentu. Tai pašā laikā viņš joprojām ir no pasaules juridiski akceptēts šīs valsts vadītājs. Un tas akreditācijas raksts tiek iesniegts viņam. Tā ir tā atšķirība, piemēram, ar Lukašenko Baltkrievijā, kur Lukašenko pēc šīm te vēlēšanām 2020. gadā – tās vēlēšanas netika atzītas. Viņš kā prezidents netiek atzīts.  Tā ir tā juridiskā, īstenībā ļoti būtiska nianse, kas šīs situācijas atšķir vienu no otras," skaidroja Riekstiņš.

Var secināt, ka vēstnieki Maskavu atstāj ar smagu sirdi, saprotot, ka atrašanās uz vietas, Krievijā, tomēr ir ļoti svarīga.

"Tieši tādēļ, lai kara stāvoklī jūs būtu pārstāvēti visaugstākajā iespējamajā līmenī, lai uzraudzītu situāciju uz vietas un vāktu informāciju. (..)

Lai gan mēs varam domāt, ka mūsdienu informācijas sabiedrība ļauj uzzināt par attīstību no 1000 kilometru attāluma, tradicionālais diplomātijas aspekts – būt uz vietas, elpot to pašu gaisu un dzert to pašu ūdeni sabiedrībā, kurā strādājat. To nevar aizstāt. Tāpēc, lai saglabātu šo uztveres līmeni, valstis cenšas paturēt augstu diplomātiskās klātbūtnes līmeni," atzina Igaunijas vēstnieks Krievijā Marguss Laidre.

Visas trīs Baltijas valstu vēstniecības turpmāk vadīs lietveži, kuru statuss, piemēram, neļauj piedalīties sanāksmēs, uz kurām tiek aicināti tikai vēstnieki. Atbilstoši diplomātijā pieņemtai simetrijai arī Krievijas vēstnieku vairs nebūs nevienā no Baltijas valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti