Igaunijas pilsoņa advokāts vēl pirms tiesas sēdes norādīja, ka nav sagaidāma jaunu negaidītu materiālu pievienošana lietai. Aizstāvība cenšas panākt Kohvera atbrīvošanu vai vismaz ievērojamu soda mīkstināšanu. Pretējā gadījumā par šādām apsūdzībām Krievijā var draudēt cietumsods no desmit līdz divdesmit gadiem.
Šī ir pirmā tiesas sēde, kopš lieta nodota iztiesāšanai Pleskavas apbgabaltiesā, un uz šejieni apsūdzētais Kohvers pārvests no izmeklēšanas izolatora Maskavā, kur uzturējās kopš pērnā gada septembra, kad viņu sagūstīja uz Igaunijas-Krievijas robežas un izvirzīja apsūdzības spiegošanā, nesankcionētā robežas šķērsošanā un ieroču kontrabandā.
Taču tas nav vienkāršs incidents. Kohvers ir Igaunijas drošības policijas – KAPO – darbinieks un uz robežas atradās, pildot uzdevumu. Šī lieta piesaistījusi arī rietumvalstu uzmanību. Kohveru sagūstīja, pildot uzdevumu, kas saistīts ar organizētās noziedzības un kontrabandas apkarošanu. Pēc Krievijas versijas – Kohvers, bruņots ar ieroci, kā arī diktofonu un 5000 eiro kabatā, sagūstīts abu valstu kopīgās robežas Krievijas pusē.
Krievija uzskata Kohveru par spiegu, kas apdraud šo valsti. Tam kategoriski nepiekrīt Igaunija; ierocis, nauda un diktofons bija nepieciešami darba uzdevuma veikšanai, turklāt aizturēšana notikusi nevis Krievijas, bet tieši Igaunijas pusē. Tam sākotnēji piekrita arī abu valstu dienestu apvienotā komisija. No otras puses, atšķirībā no Latvijas – Krievijas robežas, Krievijas – Igaunijas robeža dabā ir vēl neskaidrāka.
„Šī diena nav nesusi nedz jaunu informāciju, nedz skaidrību,” atzīst Igaunijas raidsabiedrības „ERR” korespondents Nēme Rauds. „Šajā brīdī Pleskavas apgabala tiesa slēgtā sēdē skata Estona Kohvera lietu, taču tiesas priekšsēdētājs liedzis žurnālistiem iespēju kaut uz pāris minūtēm pabūt tiesas zālē un veikt filmēšanu. Liegta iespēja pat filmēt tiesas teritorijā. Tā vietā mums ieteikts vērsties pēc komentāra Pleskavas apgabala prokuratūrā,” saka Rauds.
Kohvera lieta nebūt nav tikai izolēts robežincidents divu valstu attiecībās. Rietumos to uzskata par spēcīgu signālu Krievijas destabilizējošajām darbībām, ar kurām tā ne tikai sēj bažas par drošību tās mazajām kaimiņvalstīm, bet arī pārbauda NATO kolektīvās drošības garantijas.
Radio „Brīvā Eiropa” jau iepriekš norādīja, ka Kohvera nolaupīšana apstiprina versiju, saskaņā ar kuru Krievija varētu pārbaudīt hibrīdkara taktiku vienā no Baltijas valstīm.
Tas būtu pārbaudījums NATO kolektīvās aizsardzības principam, jo liktu vienprātībā pieņemt lēmumu reaģēt un iesaistīties konfliktā ar kodolvalsti vai ignorēt un līdz ar to būtībā sagraut NATO kolektīvās drošības garantijas.
Kohvera sagūstīšana notika arī īpaši zīmīgā laikā — kad NATO valstis bija pulcējušās Velsā un pieņēma deklarāciju, vēlreiz apstiprinot NATO apņemšanos atbalstīt Baltijas valstis. Turklāt tas notika uzreiz pēc ASV prezidenta Baraka Obamas vēsturiskās vizītes Igaunijā, kur tika solīts visciešākais Vašingtonas atbalsts Igaunijai un citām Krievijas kaimiņvalstīm, kas jūtas apdraudētas Austrumukrainā demonstrētās agresijas dēļ.
Šī mēneša sākumā ar Kohveru satikās Igaunijas vēstnieks, informējot par viņa valsts veiktajām darbībām sava pilsoņa aizstāvībai un atbrīvošanai. Sagūstītajam igaunim tika nodrošināta arī iespēja telefoniski sazināties ar tuviniekiem.
Kohvera atbrīvošana ir prasīta arī vēršoties ANO Cilvēktiesību padomē, kā arī Eiropas drošības un sadarbības organizācijas dialoga ietvaros, kur to pieprasījušas daudzas šīs organizācijas valstis, tostarp Norvēģija, ASV un Kanāda. Līdz šim Krievija šādas prasības ir ignorējusi.
